Smagos noziegumos apsūdzētais A.Lembergs nesen intervijā Latvijas Televīzijā nosauca «Lemberga stipendiātu lietu par politisku propagandu», izvelkot šo «beigto kaķi desmit mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām». A.Lembergs J.Maizīti lūdz oficiāli apliecināt, ka Ģenerālprokuratūras rīcībā patiešām ir šāds saraksts un vai tiek izmeklēta krimināllieta ar nosaukumu «Lemberga stipendiātu lieta». Tas liecina, ka ZZS varētu izrādīt pretestību J.Maizīša iespējām ieņemt amatu vēl piecus gadus, šo iespaidu pastiprina ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa izvairība - kad Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs būšot nosaucis ģenerālprokurora kandidātu, tad arī frakcija lemšot.
Par «Lemberga stipendiātu lietu» pagājušajā nedēļā LTV 100.panta preses klubā runāja arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, iespējās kaut ko pierādīt saredzot «pēdējo kauju». Šajā situācijā, viņasprāt, būtu ļoti svarīgi, lai J.Maizītis varētu darbu turpināt. Atceroties kopīgo sadarbību, V.Vīķe-Freiberga teica, ka «par viņa profesionalitāti un godaprātu esmu visaugstākajās domās». Tikpat atbalstoša attieksme ir arī Jaunā laika līderei Solvitai Āboltiņai. LPP/LC frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars drīzāk ir A.Lemberga pusē: «Ģenerālprokuroram nevajag runāt par to, par ko nav skaidrības. Maizītis ir solīds un diplomāts, bet prokuratūrā nav kārtības.» Tautas partija, kura šo jautājumu varētu izmantot, lai savā pusē pārvilinātu ZZS, kurai ar JL izveidojusies laba sadarbība, atturas iesaistīties diskusijā. TP valdes loceklis Māris Kučinskis uzskata, ka šajā stadijā sarunai jānotiek profesionāļu vidē un politiķiem ar viedokļiem nevajadzētu ietekmēt kandidāta izraudzīšanos, viņu sākot vērtēt tikai tad, kad AT priekšsēdis pretendentu nosauks. Kāds koalīcijas politiķis arī atzina - ja J.Maizītis tiks izvirzīts, būtu politiski riskanti nostāties pret kandidātu, kuram ir sabiedrības uzticība. Balsojums var notikt martā vai aprīlī. Ģenerālprokuroru ievēl aizklāti, ar absolūto balsu vairākumu.