«Pēdējos gados Baltijas reģionā bez Latvijas jaunajām ģenerējošām jaudām Rīgas TEC ir stājušās ierindā arī jaunas elektriskās jaudas Igaunijā, Lietuvā un Kaļiņingradā. Krievijā ir pietiekošas ģenerējošās jaudas eksportam. Sakarā ar kopējo elektrības patēriņa samazinājumu papildus piedāvājums tuvākā laikā nebūs vajadzīgs. Situāciju noteiks tirgus marginālās cenas. Tām pieaugot, tiks būvētas jaunas elektrostacijas,» skaidro Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.
Krīze šoreiz izdevīga
Baltijai ir paveicies, ka Ignalinas AES slēgšana sakritusi ar ekonomisko krīzi, kas, kā lēš eksperti, pieprasījumu pēc elektroenerģijas samazinājusi par apmēram 20%. Tomēr, kā uzsver enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, trekno gadu elektroenerģijas patēriņa straujais pieaugums savulaik patiešām radīja bažas, ka ģenerējošās jaudas reģionā, tai skaitā - Krievijā nebūs pietiekamas, lai apmierinātu pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka krīze neilgs mūžīgi un elektroenerģijas patēriņš Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas valstīm uz vienu iedzīvotāju ir tik zems, ka, visticamāk, tiklīdz situācija uzlabosies, tas atsāks augt, norāda eksperts. «Riski ir lieli, bet patlaban tie ir atvirzījušies,» par situāciju saka J.Ozoliņš. Latvenergo prognozē, ka neliels elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums varētu būt gaidāms sākot ar 2011.gadu, bet 2008.gada līmenis Latvijā varētu tikt sasniegts tikai 2014.- 2015.gadā. Nākamgad Latvenergo prognozē pieprasījumu, kas līdzinās 2006.gada līmenim un sasniedz ap 7100 gigavatstundu. «Tikai tad, kad atsāksies ekonomikas augšupeja, ja attīstīsies rūpniecība un lauksaimniecība, prognozes var mainīties un var cerēt uz elektroenerģijas straujāku pieaugumu,» saka A.Siksnis. Viņš arī atgādina, ka Eiropā vidēji viens iedzīvotājs gadā patērē 5500 kilovatstundas elektrības, bet Latvijā pagaidām tikai 3300 kilovatstundas, kas apliecina: patēriņam ir potenciāls pieaugt.
Importēt vajadzēs mazāk
Importētās elektroenerģijas daudzums Latvijā nākamgad varētu samazināties par 50% un pat vairāk, lēš Latvenergo. 2008.gadā kompānija importēja 2520 gigavatstundu elektroenerģijas, 2010.gadā tā plāno importēt tikai ap 1050 gigavatstundu elektroenerģijas. Imports samazināsies ne tikai patēriņa krituma dēļ, bet arī tādēļ, ka Latvenergo pats spēs saražot vairāk enerģijas. Veicot rekonstrukcijas, pēdējos gados ievērojami palielināta Rīgas TEC-1 un TEC-2 jauda, ar kuru nākamgad plānots nodrošināt ap 2800 gigavatstundu elektroenerģijas. Pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, arī Daugavas hidroelektrostacijas nākamgad varētu saražot vairāk, norāda Sabiedrisko Pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvis Ivars Zariņš.
Galvenie importētās elektroenerģijas avoti līdzīgi kā līdz šim, visticamāk, būs Krievija un Igaunija. No Lietuvas importētās elektroenerģijas daudzums arī iepriekšējos gados bijis salīdzinoši neliels - 7 - 8% no kopējā Latvijas patēriņa. Krievijas ietekme uz elektroenerģijas tirgu Baltijā, visticamāk, palielināsies, tomēr iespējas brīva tirgus apstākļos lielajām energokompānijām pirkt elektrību arī no cietiem piegādātājiem neļauj sacīt, ka palielinātos Baltijas atkarība no Krievijas energoresursiem, norāda J.Ozoliņš. Tomēr viņš atzīst: «Tas, ka ģenerējošās jaudas atrodas Krievijā, nav patīkami.»
Nākotnē situāciju ietekmēs jaunās Visaginas AES projekts, par kuras būvniecību Lietuva plāno slēgt līgumu ar konkursā izraudzītu kompāniju jau nākamā gada sākumā. Tāpat joprojām procesā ir Latvijas cietā kurināmā elektrostacijas projekts. Šie projekti varētu sākt darboties ap 2015.gadu, kad atkal varētu gaidīt lielāku elektroenerģijas pieprasījumu.
Būs jauna cena
Elektroenerģijas cenas attīstību eksperti atturas prognozēt. Izskanējis, ka Lietuva nākamgad sagaida elektrības cenas kāpumu par 30%. I.Zariņš saka: «Cena būs atkarīga no tā kā, kurš saslēgs līgumus ar Krieviju». J.Ozoliņš savukārt uzsver - nav pietiekami daudz publiski pieejamas informācijas, lai varētu spriest par gaidāmajām cenām.
A.Siksnis norāda - Ignalinas AES nodrošinājusi vienu no zemākajām elektroenerģijas cenām reģionā - tai pārstājot darboties, sagaidāms, ka reģionā veidosies jauna cena. Kā uzskata Latvenergo pārstāvis, gala patērētājam, visticamāk, jārēķinās, ka cena pieaugs. «Šobrīd neviens nezina, kā sabalansēsies pieprasījums ar piedāvājumu un kurā līmenī nostabilizēsies jaunā cena. Lielāka loma būs Krievijai, kas varētu izmantot savas tehniskās iespējas un kāpināt eksportu. Tādēļ būtiski, cik daudz elektroenerģijas un par kādu cenu tā piedāvās. Stabilizējošs elements būs 350 megavatu Estlink kabelis. Šobrīd elektrība pa to tiek sūtīta uz Somiju. Pēc 1.janvāra, ja Baltijas cenas pārsniegs Skandināvijas līmeni, elektroenerģijas plūsma caur kabeli pavērsīsies Baltijas virzienā,» saka A.Siksnis.