Viņa pabijusi pat Kairas Operā, skatījusies izrādi uz Ķelnes Tiesu nama kāpnēm, sapņo un cīnās par iespēju nokļūt Baireitas festivālā. Jautāta par spilgtākajiem iespaidiem pēdējā laikā, viņa nosauc Vāgnera Nībelunga gredzena cikla iestudējumu Rīgā un Hendeļa operu Jūlijs Cēzars Ņujorkas Metropolitēna operā ar Natāliju Desē, kura ne tikai dzied, bet arī dejo. Viņa brīdina: «Metropolitēna izrāžu tiešraides kino ir konkurents Operai - ļoti augstā muzikālajā kvalitātē un ar ļoti interesantām intervijām un vilkmi uz ērtību. Varu ērtās drēbēs iegāzties krēslā, dzert suliņu un baudīt operu.» Jaunajā, LNO valdes priekšsēdētājas amatā I. Eglītes uzmanības centrā būs piezemētākas lietas - Operas pārvaldības un saimnieciskā sakārtošana.
Zinot, ka iepriekšējais Operas vadītājs strādājis 17 gadu un šķita neaizvietojams, vajadzēja lielu drosmi, lai kandidētu uz amatu Operas jaunajā valdē?
Nevajadzēja. Brīdī, kad Operas likumā pieņēma grozījumu par trim valdes locekļiem, es jau zināju, ka pieteikšos konkursā. Gribēju savu līdzšinējo, seno aizraušanos pārvērst par darbu, kas mani interesē un patīk, un uzskatu, ka mana kompetence saimnieciskās darbības vadīšanā un pārvaldībā ir būtiska.
Daudziem tomēr pielipis režisora Alvja Hermaņa satraukums, kāpēc Operas vadība uzticēta piensaimniecei.
Tam iemesls laikam ir bažas par to, ko biznesā sauc par sliktu mikromenedžmenta stilu. Es apgriezīšu šo jautājumu otrādi: iedomāsimies, ka diriģents nāk pie manis un saka, kā vajag atspoguļot kapitalizēto peļņu. To visdrīzāk nevar iedomāties. Bet pavisam kas cits, ja diriģents nāk un saka: mums līdzsvars starp štata un ārštata darbiniekiem ir tāds, ka es nevaru normāli strādāt. Tā ir stratēģijas veidošana. (Es gan to saku tikai kā piemēru, jo Operas orķestrī visi ir štata mūziķi.)
Kaislību mutulī pat apgalvots, ka esat atlaista no iepriekšējās vietas par nekvalitatīvu darbu.
Varu tikai vēlreiz pateikt: tā nekļūst par patiesību tikai tāpēc, ka mediji to visu laiku atkārto.
Kādas būs jūsu attiecības ar Operas pašreizējo administratīvo komandu un līdzšinējiem, iepriekšējiem līderiem?
Visi, kas vēlēsies strādāt - strādās! Visiem būs iespējas.
Operā savā jaunajā statusā jūtaties komfortabli?
Ja es gribētu sevi tālāk īstenot biznesā, tas būtu jādara starptautiskā līmenī. Bet es negribu atstāt Latviju. Iespēja Operā ir unikāla. Piektdien risinot saimnieciskus jautājumus, vienlaikus notika Dona Žuana mēģinājums. Fonā iekšējā translācijā skanēja tik skaista mūzika!
Ir iemesli jūs saukt par operas mīļotāju?
Esmu noklausījusies, izlasījusi un noskatījusies visu iespējamo par Mariju Kallasu. Mani fascinēja ne tikai viņas balss, bet arī spilgtā personība, viņas dzīvesstāsts. Slavenākās ārijas - Casta diva (Normas ārija) un Vissi d'arte (Toskas ārija) viņas izpildījumā man bija etalons. No Marijas Kallasas viļņa mani izsita Elīna Garanča. Ap 2000. gadu Operas fonda biedriem bija koncerts Operas Beletāžas zālē, kur Garanča dziedāja pāris āriju. Kad viņa dziedāja O mio babbino caro - Lauretas āriju no operas Džanni Skiki, es sapratu - var būt arī pilnīgi citādi! Ceru, ka man būs iespēja viņai to pateikt.
Otra lielā personība, kuru apbrīnoju, ir Maija Pļisecka. Man bija gods būt uz viņas septiņdesmit gadu jubilejas koncertu 1996. gadā Rīgā, kur viņa vēl dejoja, un arī uz astoņdesmito jubileju Karaliskajā operā Londonā, kur ovācijas bija, viņai tikai ienākot. Abu šo izcilo sieviešu Kallasas un Pļiseckas portreti manās mājās ir pie sienas. Viņas ir spilgtas, talantīgas, gudras un skaistas!
Kad mainījās LNO vadība, preses konferenci rīkoja tikai aizejošā vadība. Kāpēc jūs ne?
Sajūta, protams, nav īsti patīkama. Taču es neesmu jutusi negāciju no mediju puses. Esmu to jutusi tikai sociālajos tīklos un Žagara kunga izteikumos. Saprotu, kā tā spēle notiek: jo indīgāk kaut ko pasaki sociālajos tīklos, jo kļūsti populārāks. Manuprāt, šajā jautājumā katram ir jārunājas ar savu sirdsapziņu.
Kādi ir jūsu pirmie soļi Operā?
Jātiekas ar cilvēkiem, jāanalizē Operas saimnieciskā darbība. Sešsimt darbinieku - tas ir ļoti daudz. Cilvēkiem vienkārši ventilis atnācis vaļā, viņi var runāt un izmanto šo iespēju. Ir sācies ikdienas darbs, un visi mani vēro - gan darbinieki, gan mediji. Līdz šim neesmu bijusi publiska persona, tāpēc esmu tik interesanta.
Jums noderētu iepriekšējā direktora Andreja Žagara pieredze, sadarbība?
Tas ir tikai civilizēti, ja iepriekšējā vadība runā un apspriežas ar jauno vadību. Esmu tam atvērta un gatava, ja vien Žagara kungs gribēs.
Bet, ja vecā vadība turpinās uzskatīt jaunās valdes izvēli par nelikumīgu un tiesāsies ar Kultūras ministriju?
Es no tā norobežojos. Esmu izraudzīta konkursā, un man ir jāstrādā. Ja Žagara kungs grib tiesāties, tās ir viņa tiesības.
Ko sakāt par operskandāla eskalētajām politiskajām batālijām?
Abstrahējoties no personālijām, Opera tiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu. Politiskā atbildība par to ir tiem, kas ir valsts vadībā. Pats konflikts Operā ir ap saimniecisko darbību, nevis māksliniecisko.
Operas saimniecība tiešām nav kārtībā?
Šobrīd vēl nevaru pateikt. Nonākot pie konkrētiem rezultātiem, es noteikti runāšu.
Daudz piesaukts Operas funkciju audits. Būs arī finanšu audits?
Patlaban gatavoju dokumentu bāzi, lai veiktu finanšu un juridisko auditu par periodu no 2009. līdz 2013. gadam. Ļoti ceru, ka līdz šī gada beigām zināsim rezultātu. Lai divreiz nekāptu uz viena grābekļa, runāšu ar auditoru firmām - lai rezultāti būtu publiskojami. Citādi rodas pārāk daudz jautājumu.
Daudz atkarīgs no Operas vadības sakariem un labvēlības politiķu vidē.
Jau darbinieku sapulcē teicu, ka ir jānodala izpildvara no politikas. Politikā neesmu iesaistījusies nekad. Esmu buferis starp politiku un Operas darbību. Ja būs nepieciešams, papildu summas pieprasīsim, pamatojot, kāpēc. Tad būs jārunā, jāskaidro un jāpierāda, jo Opera ir repertuāra teātris un tas ir dārgi.
Kādā virzienā vērsīsiet teātra attīstību?
Ir divas jomas, kur jāsāk darboties tūlīt. Pirmā ir bērnu un izglītojošās programmas. Tas nozīmē: sadarbību ar skolām, interaktīvas programmas bērniem. Vajag gatavot publiku, kas nāks uz Operu pēc desmit divdesmit gadiem. Šim darbam jābūt nepārtrauktam un tādam, kas aizraujoši uzrunā bērnus, ne tikai vecākus. Mums jau bija tikšanās ar Teterevu fondu, viņi gaida aizsāktās Eiropas operas akadēmijas ENOA piepildījumu. Runājam ne tikai par solistu, bet arī grima mākslinieku, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku apmācību, jo šīs profesijas nemāca skolās. Karlsona vārdiem runājot, lai izaugtu firziķa koks, kauliņi ir jāstāda tagad.
Tad jau ziņas, ka pēc vadības maiņas LNO atbalstītāji novērsīsies, ir pārspīlētas?
Ar mums tiksies arī BMW, sadarbības piepildījums ir tas, pie kā tagad strādājam. Opera nav viens cilvēks.