-12. klašu jauniešiem, kas jau apmeklējuši projekta _Vienas profesijas dažādās sejas_ diskusijas. Projekts ir biedrības Cēsnieku klubs lolojums. Līdzīgi piemēri, kas liecina, ka novada vai pilsētas patriotiem rūp vietējo jauniešu profesionālā nākotne, atrodami arī citās pašvaldībās.
Diskutē par profesijām
Cēsnieku klubs ir domubiedru kopa, kas apvieno bijušos un tagadējos cēsniekus - savas dzimtās pilsētas patriotus. Projekts Vienas profesijas dažādās sejas izaudzis no kluba biedru tradīcijas jau vairākus gadus doties vieslekcijās uz Cēsu skolām un stāstīt par savu profesiju un citām lietām, redzot jauniešu grūtības turpmākās karjeras izvēlē.
Projekta diskusijas ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu un sadarbībā ar Cēsu novada Jauniešu domi notiek ceturto mēnesi. Tajās populārāko profesiju pārstāvji jauniešiem stāsta par savu nodarbošanos, darba ikdienu, profesijas plusiem un mīnusiem, cenšoties lauzt stereotipus. Jaunieši jau pulcēti uz sarunām par medicīnu, farmāciju un dabaszinātnēm, IT un elektroniku, būvniecību, arhitektūru un interjera dizainu, kā arī radošajām profesijām - žurnālistiku, sabiedriskajām attiecībām, pasākumu producēšanu, reklāmu un mārketingu. Līdz maijam vēl iecerēts diskutēt par darbu uzņēmuma vadībā, finanšu un ekonomikas jomā, pārdošanā, personāla vadībā, jurisprudencē. Gan skolotāji, gan skolēni šim projektam velta labus vārdus, īpaši novērtējot to, ka profesionāļi atklāj attiecīgās nodarbošanās realitāti. «Jauniešiem īpaši interesē izaugsmes perspektīvas un atalgojums konkrētajā profesijā, kā arī studiju iespējas ārvalstīs un profesionāļu viedoklis par Latvijas augstskolām,» stāsta projekta vadītāja Ilze Žagare.
Lai nepamet dzimto pusi
Šis nav vienīgais Cēsnieku kluba projekts novada un reģiona jauniešiem. Marta sākumā biedrība sāka projektu Keep our brains at home 2, kas ir pirms četriem gadiem realizētās starptautiskās jauniešu apmaiņas turpinājums. Projekta mērķis ir aktualizēt jauniešu aizplūšanu no mazpilsētām un rosināt diskusiju par izglītības, nodarbinātības un migrācijas jautājumiem, kas saistīti ar šo tendenci Cēsu pilsētā, novadā un Vidzemes reģionā, pēc iespējas arī valsts līmenī. Arvien vairāk Latvijas jauniešu pēc studiju beigšanas izvēlas neatgriezties dzimtajā novadā, tāpēc klubs apņēmies meklēt risinājumus, kā nostiprināt jauniešu piederības sajūtu Cēsīm un rosināt viņus aizdomāties par savu nākotni dzimtajā vietā.
Projekta laikā 24 jauni cēsnieki, no kuriem viena daļa vēl mācās Cēsu skolās, otra daļa jau studē vai strādā citās Latvijas pilsētās, līdz novembrim kopā darbosies četrās darba grupās. Pētnieciskā darba grupa veiks pētījumu Cēsu skolās par jauniešu plāniem pēc vidusskolas beigšanas. Uzņēmēju darba grupa nostiprinās skolēnu sadarbību ar Cēsu novada darba devējiem un organizēs akciju Pielaiko profesiju un uzņēmumu!. Radošā darba grupa rīkos publiskas aktivitātes un neparastu spēli par projekta tēmu, mediju darba grupa izcels pozitīvus veiksmes stāstus par atgriešanos dzimtajā pilsētā un atspoguļos projektu medijos.
Rosās arī citviet
Cēsnieki ir malači, slavē citu Latvijas novadu pārstāvji. «Mums ir doma tuvākajā laikā ieviest ko līdzīgu - dot vietējiem jauniešiem iespēju ielūkoties dažādās profesijās,» teic Rēzeknes novada jaunatnes lietu koordinators Guntis Rasims. Viņš uzsver, ka šīs ieceres saistās ar apņēmību noturēt jaunatni dzimtajā pusē. Lai īstenotu šo mērķi, novadā nesen izveidots arī G. Rasima amats, pašvaldība jauniešu lietām sākusi pieiet nopietnāk. Ir atsevišķi uzņēmumi, kas mēģina kaut ko darīt jauniešu karjeras izglītībā, darbojas arī aktīvas organizācijas. Tās gan rosās visā Latgales reģionā, piemēram, Latgales Studentu klubs. Rēzeknes novadā briest doma par semināriem un vasaras nometnēm, kurās jauniešus varētu izglītot, ko viņi var darīt tieši Rēzeknē - gan izmantojot jau pašreizējos resursus, gan, piemēram, sākot paši savu biznesu, G. Rasims stāsta. «Viss gan ir tikai iedīglī, tāpēc vēl nav konkrētu rezultātu. Bet ideju ir daudz!» viņš uzskata, ka tām jāizmanto ne vien pašvaldības nauda, bet visi iespējamie resursi - organizācijas, projekti, uzņēmumi.
Iecere drīzumā sākt ar karjeras izglītību saistītas aktivitātes ir arī Aizputes novada jauniešu centram Idea House, stāsta centra vadītāja Ance Zemžāne. «Patlaban drīzāk sagatavojam jauniešus, lai viņi zina, ko dzīvē vēlas darīt.» Idea House rīko jauniešu diskusijas ar politiķiem, iesaista jauniešus brīvprātīgajā darbā gan centrā, gan ārzemēs. Salīdzinot ar Cēsīm, Aizputes novads ir mazs, uzņēmumu, kas varētu pavērt jauniešiem darba pasauli, tajā nav daudz - pāris gateru, pāris dāņu cūku fermu, piena uzņēmums Elpa. Idea House ir vienīgā ar jauniešu interesēm saistītā NVO un pāris pastāvēšanas gadu laikā - jo kupli apmeklēta. Centrā regulāri iegriežas 70-100 vietējo jauniešu. Arī Aizputē, kā visās mazpilsētās, aktuāla ir jaunās paaudzes aizplūšana, tāpēc viens no Idea House nākotnes mērķiem ir censties veicināt nodarbinātību. «Lai jauniešiem ir ko piedāvāt,» saka A. Zemžāne un min vienu no idejām - biznesa inkubatoru.