Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā Mums ir tiesības intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore. Radiostacijas šīs intervijas savā saturā nav nodalījušas kā reklāmu. Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma, atzīst NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu - 5000 latu - daudz neatpaliek no summas, ko katra raidorganizācija varētu būt saņēmusi par reklāmu.
Pie šī gadījuma joprojām darbu turpina arī KNAB, kas vēl nevar atbildēt, vai LCK, kurā jau gadiem darbojušies PCTVL biedri, izdevumi pieskaitāmi pie partijas vai trešo personu tēriņiem. Šis gadījums pagaidām esot vienīgais, kur KNAB konstatējis samaksas faktu, taču citas pārbaudes vēl turpinās, informē KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs. NRTP loceklis Sergejs Kārītis norāda, ka NRTP bijušas aizdomas par vēl vairākiem iespējamiem slēptās reklāmas gadījumiem. Viens no šiem gadījumiem esot radio SWH raidījums Ar dziesmu par dzīvi, kur priekšvēlēšanu laikā parādījās intervijas ar deputātu kandidātiem.
Tiesā jau iesniegti seši NRTP sastādīti administratīvie protokoli par raidorganizāciju pieļautajiem priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem. Tie lielākoties saistīti ar liegumu dienu pirms vēlēšanām pārraidīt materiālus, kas satur priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, stāsta S.Kārītis. Tā Latvijas televīzija dienu pirms vēlēšanām rādījusi raidījuma Vides fakti atkārtojumu, kurā esot parādījušās politiskās reklāmas, TV5 atkārtojusi PCTVL sponsorētu koncertu, Novoe radio pārraidīti ieraksti ar cilvēku aptaujām, kas slavēja vairākus deputātu kandidātus, radio PIK dienu pirms vēlēšanām pieļāvis pat vairāk nekā 10 pārkāpumu. Savukārt TV Miljons un Latgales radio pārkāpumu esot izdarījušas, politiskajām reklāmām nenorādot, kas tās apmaksājis.
Maksimālais sods, ko raidorganizācijas varētu saņemt, ir 50 un 75 lati. S.Kārītis uzskata, ka sods ir niecīgs, taču Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi esot jārosina KNAB. Tā vadītāja vietnieks Alvis Vilks norāda, ka KNAB jau to dara. KNAB piedāvājums bijis sodu paaugstināt līdz 800 latiem, savukārt Saeimas otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi paredz šo sodu paaugstināt līdz 250 latiem.