Tieši premjeru teiktās Vecgada vakara uzrunas ir papildinājušas mūsu ikdienas folkloru ar «reknajiem gadiem» un «pingvīniem sniega vētrā». To, vai Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks) izdosies ieiet vēsturē ar trīs runču dzīrēm pie aizlienēta krējuma poda, vēl redzēsim.
Taisnība jau ir, gāzēts tika līdz grīdai, bet aizlienētais krējums, kas šķita tik gards, nu jāatdod ar pamatīgiem procentiem, turklāt mokoties ar vēdergraizēm. Premjers vienīgi noklusēja, ka krējumu laizījuši ne tikai trīs runči vien, ap podu snaikstījās un krējumu rija daudzi jo daudzi. Tajā skaitā diemžēl arī liela daļa sabiedriskajā sektorā nodarbinātie - lai atminamies, ka gāzi grīdā politiku paredzēja ne vien runču partiju 2006.gada pozitīvisma kampaņas, bet arīdzan līgumi ar visdažādāko sabiedriskajā sektorā strādājošo izveidotajām arodbiedrībām.
Tādēļ šim gadam patiešām būs ļoti īpaša nozīme. Tikai nedaudz vairāk par desmit mēnešiem palicis līdz oktobra sestdienai, kad notiks 10.Saeimas vēlēšanas. Pat pesimistiskākie makroekonomiskās attīstības scenāriji liecina, ka šis varētu būt pēdējais gads, kad Latvijas ekonomika vēl piedzīvos lejupslīdi - iekšzemes kopprodukts kritīs par 4 vai varbūt nedaudz mazākiem procentiem. Taču vēlākais 2011.gadā jau varētu būt vērojama ekonomikas izaugsme - vispirms to varētu nodrošināt eksporta apjomu pieaugums, bet tam ar laiku sekos arī iekšzemes patēriņa pieaugums.
Vēl šajā un arī nākamajā gadā vēlmi nekavējoties sadalīt un apēst visu, ko izdevies nopelnīt, spēs mazināt Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas atvēsinošā analīze, bet kas notiks pēc tam? Tas būs atkarīgs tieši no nākamajā Saeimā ievēlēto politisko spēku pragmatisma vai populisma, no nākamā sasaukuma parlamentāriešu un viņu apstiprinātās valdības spējas domāt ilgtermiņā. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās, kas nozīmēs arī caur budžetu pārdalāmās naudas pakāpenisku pieaugumu, kādam vai kādiem var radīt nepārvaramu kārdinājumu atkal pieēst vēderu pilnu ar gardo krējumu, nedomājot par to, ka dzīrēm atkal var sekot vēdergraizes. Ir signāli, kas liecina, ka 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas atkal solīs dzīres - pensiju palielināšanu, jaunu darbvietu radīšanu, nodokļu samazināšanu, vērienīgus ieguldījumus infrastruktūrā, lielākas algas skolotājiem, policistiem, ārstiem, medmāsām. Nākamajā, aiznākamajā vai aizaiznākamajā gadā, kad jau atkal varētu būt kaut kas, ko dalīt un pārdalīt.
Un kārdinājums balsot par dzīrēm būs ļoti liels, ja no televizoru ekrāniem, radioaparātu skaļruņiem un afišu stabiem runās potenciālie vadoņi, kuri teiks, ka viņi jau nu gan zina, kā. Tiem, kas noilgojušies pēc dzīrēm vai pat tikai pēc stabilas un mierīgas dzīves, varbūt būs grūti atšķirt vadoņus no valstsvīriem. Tādēļ, ka 2010.gadam patiešām būs ļoti īpaša nozīme. Ne tikai tāpēc, ka notiks 10.Saeimas vēlēšanas, bet arī tāpēc, ka pirmsvēlēšanu un ekonomiskās recesijas laiks parādīs, vai Latvijas politiķu vidū ir patiesi valstsvīri. Tādi, kas spēj pieņemt īstermiņā nepopulārus, bet ilgtermiņā nepieciešamus lēmumus, atliekot malā partijisko greizsirdību un domas par saviem reitingiem.
Optimisti sliecas apgalvot, ka dižķibele jau ielikusi labus pamatus daudz veselīgākai Latvijas attīstībai nākotnē. Reālisti saka, ka par to priecāties ir pāragri. Tā dēvētās strukturālās reformas līdz šim bijušas visai haotiskas, nevis izsvērtas un ilgtermiņa skatījumā balstītas. Tieši ilgtermiņa skatījuma trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ tik daudziem radušās šaubas par Latvijas attīstības perspektīvu. Desmit mēneši, kas atlikuši līdz 10.Saeimas vēlēšanām, ir ļoti piemērots laiks, lai iezīmētu šo perspektīvu veselības aprūpē, izglītībā un zinātnē, pensiju sistēmā, nodokļu politikā un daudzās citās jomās. Tas mazinātu risku, ka neprātīgas dzīres un smagas vēdergraizes vēl kādreiz atkārtosies.
Nav šaubu, ka šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, daudzi jo daudzi - mākslinieki, sportisti, zinātnieki, mediķi, uzņēmēji, skolotāji un citu arodu lietpratēji - darīs savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Nav šaubu par to, ka daudzi sava aroda lietpratēji, liekot lietā savu intelektuālo potenciālu un arīdzan fiziskās spējas, spēs sasniegt izcilus rezultātus, vienkārši darot savu darbu.
2010.gadam patiešām būs īpaša nozīme, jo tas parādīs, cik daudz Latvijā ir valstsvīru, kas spēj vienkārši padarīt savu darbu, atminoties, ka viņu varā ir lemt, vai skolotāji, zinātnieki, sportisti, mākslinieki un daudzi citi jutīs, ka viņu padarītajam ir kāda jēga. Tam būs īpaša nozīme, jo tas parādīs, vai 20 gadu pēc Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas mēs spējam atgūt ticību savai valstij.