Notikumam ir lielākoties simboliska nozīme, jo ASV karaspēka izvešana no Irākas sāksies tikai pēc parlamenta vēlēšanām. Saskaņā ar prezidenta Baraka Obamas plānu un vienošanos ar Irākas valdību līdz nākamā gada augustam paredzēts izvest visas kaujas vienības, bet atlikušie apmēram 50 tūkstoši karavīru atstās valsti līdz 2011.gada beigām. Pašlaik valstī esošie apmēram 130 tūkstoši karavīru turpmāk uzturēsies kazarmās un tās neatstās, ja vien Irākas valdība nelūgs palīdzību ASV spēku vadībai.
Taču irākiešiem ir iemesls svinībām. Tikai pirms divarpus gadiem etniskās vardarbības un teroristu uzbrukumu plosītā valsts bija uz pilsoņu kara un iziršanas robežas. Tagad tur valda relatīvs miers, kaut gan teroristu uzbrukumi palaikam notiek un pēdējās dienās bija īpaši aktivizējušies. Taču politiskie spēki tagad konkurē parlamenta vēlēšanās, nevis ielu kaujās.
Pirms sešiem gadiem sāktais iebrukums un valsts okupācija prezidenta Džordža Buša skatījumā bija daļa no kara pret globālo terorismu. Viņa administrācijas sniegtais pamatojums karadarbības sākšanai ticis apšaubīts pirmām kārtām pašās Savienotajās Valstīs, bet kara sākuma posmā pieļautās kļūdas bija acīmredzamas. Taču lielum lielais irākiešu vairākums nenožēlo Sadama Huseina diktatūras gāšanu un iegūto brīvību. Tagad arī irākiešu drošība būs viņu pašu valdības ziņā.