To pamatā ir divi būtiski argumenti. Pirmais - jādod pēc iespējas vairāk vietējiem hokejistiem spēlēt augstākā līmenī. Izvēloties šādu kadru politika, kluba vadītāji līdz minimumam samazina risku pret sevi pavērst kritikas bultas. Ja arī sāksies neveiksmju sērija, vismaz būs loģisks pamatojums sastāva izvēlei. Otrs Dinamo ģenerālmenedžera Normunda Sējēja pasludinātais pamatprincips ir tāds, ka komandā jāiesaista ārzemnieki, kuriem vēl nav norimušas ambīcijas apliecināt savu varējumu laukumā. Ideālajā variantā tie būtu spēlētāji līdz 26 gadu vecumam un katrā ziņā ne pāri trīsdesmit.
Būtībā visi trīs šovasar parakstītie leģionāri ietilpst ambiciozo spēlētāju kategorijā. Visjaunākais ir Lī Svets (23 gadi), kuram spēlēšana KHL būs pagaidām augstākais lidojums spēlētāja karjerā.
Maiks Iguldens (26) ir pāris reižu atsijāts no NHL klubu treniņnometnēm pašā sezonas priekšvakarā, tāpēc viņam ļoti gribas pierādīt saviem bijušajiem saimniekiem, cik nepareizs ir bijis viņu lēmums.
Mārtins Karija (27) ir vecākais no trijotnes, un jau 2004.gadā viņš pameta Ziemeļamerikas hokeju, tomēr atgriešanās 2007./2008.gada sezonā AHL noteikti bija ar nolūku, lai vēlreiz pieklauvētu pie NHL durvīm.
Protams, līdzjutēji atcerēsies Hosu, Elisonu un Hartiganu, ja jaunajā sesonā Dinamo būs problēmas ar pretinieku vārtsargu pārspēšanu. Tā kā kluba vadītāji līguma summas neatklāj, tā arī nav zināms, cik augstu šovasar sevi bija novērtējuši pagājušās sezonas līderi. Viņi patiešām uzsita sev pārāk lielu cenu, vai arī Dinamo ārzemniekiem gribēja savilkt jostu, kā tas ir izdarīts faktiski visiem vietējiem spēlētājiem. Tomēr viens gan ir skaidrs - ar šādu situāciju, kad hokejistu tirgū Dinamo ir otrā plāna spēlētājs, vajadzēs samierināties, kamēr vien komanda spēlēs. Visticamāk, pamatprincipos nemainīsies arī komandas komplektēšana.