Katram cilvēkam dzīvē ir kaut kādi lielāki vai mazāki notikumi, pēc kuriem viņš mēra laiku. Piemēram, pirms kāzām dzīvoju bezrūpīgi vai pēc Romas brīvdienām sāku apgūt itāļu valodu un tā tālāk. Taču es laiku mēru savādāk. Mūzikā un smaržās.
Mana muzikālā vēsture sākas ar mammas izpildītu šūpuļdziesmu Atļauj tēti kamēr saule riet. Tad nāca brāļu Ziemeļu Uzsniga sniedziņš balts arī mammas izpildījumā. Tālāk Spice Girls ēra un meiteņu ballītes. Pirmie randiņi - U2 All that you can't leave behind. Funny Valentine - nevēlama vientulība. PV albums 4 Krasti un iepazīšanās ar mīļoto vīrieti. Atskaņota simtiem reižu, staigājot pa Kannu bulvāri un guļot smiltīs. Šeit liekama bezrūpības zīme visam gadam apvienojumā ar negulētām naktīm, draudzeņu ēru, rozā cepurītēm, prieku un asarām. Tad daži gadi izkrituši, un beidzot nonāku līdz franču mūzikai. Piafa apnika ātri, un, lūdzu, piedodiet, ka to saku. Bet iemīlēju Geinsbūru un AIR. Par nožēlu tikai jāatzīst, ka nesaprotu ne vārda, ko tie dzied, bet paldies, jo viņu dēļ aizbraucu uz Parīzi. Un pēdējie trīs mēneši ar daudzām stundām prieka, pacilājošas sajūtas, iekšējā revolūcija, neatkarība - tā ir Lana Del Rey, bet viss, viņas laiks ir beidzies! Atā, Lana, un paldies, ka biji kopā ar mani. Es tevi vienmēr atcerēšos, goda vārds. Ikreiz, kad tu iedziedāsies, es smaidīšu. Lūk, ar visu šo sarakstu gribu pateikt tikai vienu - ja gribu atmodināt sevī kādu no sajūtām, man pietiek tikai uzslēgt dziesmu un «rētas» (šoreiz nav lietotas sāpīgu notikumu apzīmēšanai) ir vaļā. Varu tās izdzīvot, līdz Grēviņš vai Fredis uzliek nākamo gabalu. Tagad jūs zināt manus pieturas punktus, un, ja gribat piestāt kādā no tiem - lūdzu, vienmēr laipni. Bet tagad laiks Florencei! (Ne jau pilsētai, bet Velšai, manai nākamajai mīļākajai).
P.S. Kāds ir jūsu ģimenes muzikālais noskaņojums? Vai bērniem šūpuļdziesmu jau nodziedājāt?