Krājbankas administrators KPMG Baltics (KPMG) aprīļa sākumā informēja par KPMG un bankas Snoras administratoru panākto vienošanos ar airBaltic par Krājbankas meitas kompānijai SIA Atlantijas biroji piederošo prasījumu tiesību pret airBaltic atpirkšanu. Respektīvi - aviokompānija atpērk pati pret sevi vērstās prasījuma tiesības. Publiskajā telpā gan izskanējis viedoklis, ka tā ir parāda atlaišana un nodara kaitējumu kreditoriem.
Virkne tiesvedību
KPMG pārstāvis Oskars Fīrmanis Dienai skaidro, ka Krājbanka un banka Snoras noslēdza vienošanos, lai varētu atgūt naudu, kas bija aizdota aviokompānijas akcionāram Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Krājbanka un Snoras aizdeva BAS vairākus desmitus miljonu eiro, savukārt uzņēmums vismaz daļu no šiem līdzekļiem aizdeva un investēja aviokompānijā. Ņemot vērā, ka BAS nepildīja savas saistības pret bankām (vairāk nekā 65,5 miljonu eiro apmērā), Krājbanka un Snoras realizēja komercķīlu, kas bija vienīgais nodrošinājums šiem aizdevumiem. KPMG iepriekš rīkoja prasījumu tiesību pret airBaltic izsoli, kurā gan neviens pretendents nepieteicās un izsole nenotika. «Pastāvēja strīds par parāda pilnā apmērā atzīšanu no airBaltic puses. Pamatojoties uz šiem strīdiem, bija ierosināta virkne tiesvedību. Meklējot tālāko risinājumu, lai atgūtu aizdotos līdzekļus, pēc ilgstošām sarunām tika panākta vienošanās ar pašu airBaltic par prasījumu tiesību atpirkšanu,» norāda O. Fīrmanis.
Komisija neko nepārmet
Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) Dienai stāsta, ka FKTK funkcijās neietilpst vērtēt iemeslus, kāpēc airBaltic kā valsts akciju sabiedrība slēdz šādu darījumu. FKTK savas kompetences ietvaros administratoram pieprasīja papildu informāciju par darījumu un tā apstākļiem. Izvērtējot sniegtos paskaidrojumus un iepazīstoties ar visiem darījuma dokumentiem, komisija nekonstatēja administratora rīcībā prettiesisku darbību.
FKTK arī atzīmē, ka Rīgas apgabaltiesa ir skatījusi Andra Ārgaļa sūdzību par administratora rīcību, noslēdzot šo darījumu. Tiesa 20. jūnijā atzina, ka šis darījums nav pretrunā ar kreditoru interesēm un administratora rīcība nav prettiesiska. Sūdzība tika noraidīta, un tiesas lēmums nav pārsūdzams.
«Administrators ilgstoši meklēja kreditoriem izdevīgāko risinājumu, lai atgūtu airBaltic bijušajam akcionāram BAS izsniegto kredītu. FKTK veiktā analīze, iepazīstoties ar visiem šiem darījuma dokumentiem, liecina, ka darījums nav bijis pretrunā ar kreditoru interesēm. Turklāt tiesa, detalizēti iepazīstoties ar visiem šī darījuma apstākļiem un dokumentiem, nav konstatējusi, ka darījums būtu prettiesisks un līdz ar to aizskartu kreditoru intereses,» norāda komisijā.
Veic procentu maksājumus
Būtiskās darījuma sastāvdaļas - prasījuma tiesību vērtību un pamatu, līguma summu, līgumā noteiktos maksājuma termiņus un procentu likmes - neatklāj neviena no pusēm. AirBaltic pārstāvis Jānis Vanags Dienai stāsta, ka vienošanās par prasījuma tiesību atpirkšanu ir tikai daļa no juridiskā noregulējuma, kas publiskots aprīļa sākumā. «Šī panāktā vienošanās rada juridisko skaidrību un noteiktību aviosabiedrībai, turklāt apvienojumā ar airBaltic sasniegto tīro peļņu ir nozīmīgs kritērijs sarunās ar potenciālajiem investoriem,» uzsver J. Vanags.
KPMG pārstāvis skaidro, ka noslēgtā vienošanās ir kompleksa, jo tā ietver virkni savstarpēji saistītu darījumu, kas paredz, ka airBaltic atpirks pret to vērstās prasījumu tiesības, kā arī tiesības uz dažām preču zīmēm vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā. Maksājums jāveic 15 gadu laikā, maksājot arī līgumā noteiktos procenta maksājumus atbilstoši tā brīža tirgus likmēm. AirBaltic esot sākusi veikt procentu maksājumus, precīzu maksājumu apmēru KPMG nemin, bet šobrīd saņemti jau vairāki simti tūkstošu eiro.
Saskaņā ar likumu pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF). Lai arī NGF ir Krājbankas kreditors, bet airBaltic - parādnieks, neesot korekts apgalvojums, ka NGF prasījumi pilnībā varētu tikt apmierināti tikai pēc 15 gadiem, kad aviokompānija airBaltic būs pilnībā izpirkusi prasījuma saistības pret sevi, jo Krājbankai ir arī citi parādnieki un procesi par mantas atgūšanu, no kuriem atgūstot līdzekļus ir iespēja norēķināties ar NGF pilnā apmērā.
«Šobrīd airBaltic veic maksājumus, un tas uzlabo bankas kreditoru, tajā skaitā NGF, izredzes atgūt līdzekļus. Ja šādas vienošanās nebūtu un airBaltic neveiktu maksājumus, tas pasliktinātu kreditoru iespējas atgūt līdzekļus,» skaidro O. Fīrmanis.
Krājbankas administrators nepilnu divu gadu laikā NGF ir pārskaitījis jau aptuveni 213 miljonus eiro. FKTK atzīmē, ka tas ļāva 2014. gada janvārī pilnībā atmaksāt aizdevumu Valsts kasei, kas tika ņemts garantēto atlīdzību izmaksām Krājbankas klientiem. Jāatzīmē, ka sākotnējās bankas saistības pret NGF bija aptuveni 470 miljoni eiro. Maksājumi NGF tiek veikti 2-3 reizes gadā, un, piemēram, maksājums veikts arī 19. jūnijā.
KPMG: banka nav valsts
KPMG un FKTK kategoriski noraida gan A. Ārgaļa, gan kādreizējā lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika advokāta Viktora Tihonova portālā Delfi.lv pausto, ka darījums, ar kuru Krājbankai piederošās daudzmiljonu prasījuma tiesības pret airBaltic iegādājusies pati aviokompānija, ir parāda atlaišana, kas maksātnespējas procesā nav pieļaujama, jo nodara zaudējumus kreditoriem. Jautāts, vai parāda atlaišana nav uzskatāma arī par neatļautu valsts atbalstu, KPMG pārstāvis O. Fīrmanis ir kategorisks: «Šāds apgalvojums, kas izskanējis no atsevišķu advokātu puses, ir nepatiess. Ar šo darījumu ir pārdota ķīla brīva tirgus apstākļos un uz tirgus nosacījumiem. Iepriekš neskaidro juridisko attiecību dēļ airBaltic nekādus maksājumus neveica. Gribam vēlreiz uzsvērt, ka Krājbankas administrators nav atlaidis parādus airBaltic! Turklāt Krājbanka nav valsts.»
FKTK atzīmē, ka Krājbankas bankrota procedūra tiek īstenota atbilstoši tās mērķim, un, tikai pilnībā to pabeidzot, būs iespējams novērtēt un aprēķināt iespējamos kreditoru zaudējumus, kas radušies bankas maksātnespējas procesa rezultātā.
Vērtējot turpmāko līdzekļu atgūšanas procesu, FKTK norāda, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā veiksies ar atlikušo Krājbankas aktīvu pārdošanu un it īpaši, kādi būs rezultāti daudzajām tiesvedībām ārvalstīs, kā arī krimināllietas iznākumam attiecībā uz bankas bijušo prezidentu Ivaru Priedīti un bijušo bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu. Jāpiebilst, ka krimināllietu, kurā apsūdzēti I. Priedītis un V. Antonovs, sāka izskatīt šogad 4. jūnijā.