Jau ziņots, ka Diena, aptaujājot pedagogus, atklāja, ka viņu interpretācija par sešgadniekam nepieciešamajām prasmēm atšķiras ne tikai sākumskolas un pirmsskolas, bet pat vienā izglītības iestādē strādājošu pedagogu starpā. Vislielākās atšķirības iezīmējās jautājumā par lasītprasmi - daļa aptaujāto norādīja, ka bērnam ir jālasa vidēji līdz 30 vārdiem minūtē, savukārt citi sašutumā attrauca, ka skaitīt izlasītos vārdus nedrīkst vispār. Valsts izglītības satura centra (VISC) pirmsskolas un sākumskolas vecākā referente Agrita Miesniece to skaidroja ar pedagogu gauso integrētās sešgadnieku apmācības programmas izmantošanu, kurā nepieciešamās prasmes ir skaidri definētas.
«Tikko ir beidzies aprobācijas process. Baidos, ka pedagogi vēl nav iepazinušies ar šo programmu,» par rudenī skolotāju rokās nodoto programmu, kuras izmantošana gan paliek viņu brīvā izvēlē, saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vispārējās izglītības speciāliste Baiba Bašķere. Viņa stāsta, ka pēctecības trūkumus pirmsskolas un sākumskolas izglītībā bijis vēsturisks, turklāt «nākamajai pakāpei ir tendence uzlikt to latiņu augstāk». Problēmu pastiprinot arī tas, ka Latvijā tiekot izteikti «diferencēta [pedagogu] kvalifikācija». Skolotāju pārstāve, tāpat kā IZM, prognozē, ka problēma varētu mazināties tuvāko gadu laikā, kad vairākums pedagogu būs izgājuši sešgadnieku integrētās mācību programmas kursus.
VISC organizētie kursi, ko finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, tiks īstenoti līdz 2014. gadam. Līdz šim tos pabeiguši 195 pedagogi, pieteikušies ir vēl 1034 dalībnieki, kas ir aptuveni desmitā daļa no visiem pirmsskolas skolotājiem Latvijā. «Viņiem vajadzētu tā kā bērniem redzēt, apskatīties. Viena daļa, kura ir redzējusi, kā tas notiek, arī sāk to un dara,» par sešgadnieku programmas izmantošanu saka J. Glaudiņa.
Gulbenes novada pašvaldība pie pirmsskolas un sākumskolas grāvja aizbēršanas sāka strādāt jau pērn, rīkojot abu līmeņu mācību iestāžu pedagogu tikšanos, lai runātu par vienotu skolas un bērnudārza prasību definēšanu 5-6 gadu vecu bērnu sagatavošanai skolai. Tendence vainot priekšgājējus neizdarībā ir raksturīga jebkurā profesijā, iemeslu šādas tikšanās organizēšanai norāda pašvaldības pārstāve Anita Birzniece, kura piebilst, ka tas neesot nekas «inovatīvs» un šādi rīkojoties arī citviet Latvijā.