Ļaujiet man atgādināt tikai spilgtākās papīra arhitektūras pērles. 2003.gads - Bjarke Ingels, Julien de Smedt, Jakob Lange - visi kopā PLOT. Jau tobrīd viens no svaigākajiem un spēcīgākajiem dāņu birojiem uzvar ar piedāvājumu 11.novembra krastmalas attīstībai. Var jau teikt, ka tas ir Rīgai pārāk revolucionārs piedāvājums, bet ko gan pilsēta gaidīja, ar plašu vērienu sarīkojot starptautisku plenēru? Laikam jau neko. Jo seši gadi ir pagājuši, un zaļojošās krastmalas vietā mēs joprojām baudām melno asfalta upi, kuras vienīgais akcents un jaunievedums ir no dzelteniem un sarkaniem plastikāta elementiem kopā saskrūvēta gājēju saliņa pie Prezidenta pils. Pa lēto. Pa pieticīgo.
Mežaparka estrāde. Pat veseli trīs konkursi. Pirmajā viens dalībnieks, otrajā - divi. Brīnums, bet trešais konkurss pat pamanās izjaukt ierasto ģeometrisko progresiju - piedalās krietni vairāk nekā trīs darbi. Interesanti risinājumi, skaistas bildes, perfekts buklets ar konkursa darbu apkopojumu, izstāde un... atkal nekas. Viss, uz ko pilsēta atvēzējas, ir Mežaparka salauzto soliņu remonts un pāriešana tiem pāri ar treknu krāsas otu.
Jaunie trīs brāļi. Aģentūra gan guļ zārkā tāpat kā Saulcerīte. Un nav ne mazākās cerības, ka atjās kāds Antiņš, lai ar Antiņu mums gana. No trim daudzsološajiem projektiem top tikai viens. Tas pats pārdesmit gadu pēc savas radīšanas. SZK zīmētā koncertzāle, OMA's radītais mākslas muzejs tā arī palicis uz papīra. Saprotu, saprotu - mums krīze. Taču nemēģiniet man iestāstīt, ka bez ekonomiskās krīzes jel kas šai pilsētā būtu noticis citādi. Neticu!
Nezinātājiem vēlos pastāstīt - ir tāds konkurss Europan. Pilsētas ar jauno arhitektu palīdzību meklē risinājumus savām degradētajām, mazattīstītajām teritorijām. Rīga šai Eiropas konkursā piedalās jau kopš Europan 7. Tas ir, kopš 2003.gada. Šogad rit jau Europan 10. Cik ideju pilsēta ir realizējusi? Ooops... nevienu. Vai realizēs šogad iegūtās? Lieciet likmes! Es garantēju, ka ne. Pliks PR un ne mazākās vēlmes mainīt pilsētas seju.
Es zinu, ka vienmēr ir daļa konkursu, kuri netiek realizēti dzīvē. Kaut kas atgadās un nesanāk. Ir pāris tādu. Bet te... desmiti, simti un ka tik ne tūkstoši. Viss kaķim zem astes. Visticamākais, ka pilsēta pat nespēj atcerēties, cik un kādi risinājumi tai piedāvāti. Papīra arhitektūra. Izniekotā Rīga.