ASV Gaisa spēku komandieris Eiropā ģenerālis Rodžers Breidijs preses konferencē uz jūtīgās sfērās tēmētiem jautājumiem atbildēja izvairīgi. Var domāt, ka tāds viņš bijis arī sarunās ar Baltijas kolēģiem, jo vēlāk izplatītajā aizsardzības ministru kopējā komunikē nav ne vārda par sevišķi Latvijas aizsardzības ministra Imanta Lieģa pēdējā laikā aktualizēto tēmu - Krievijas nodomu no Francijas pirkt supermoderno helikopteru bāzes kuģi Mistral, kas varētu pat likt pārskatīt Latvijas un visas Baltijas valstu aizsardzības plānus. Tomēr ģenerālis Breidijs izvairījās pēc būtības komentēt šādu iespējamo darījumu. Protams, NATO svarīga ir sadarbība arī ar Krieviju un tās atbalsts vairākos ģeopolitiskajos jautājumos, īpaši - Irānas «pieradināšanā».
Tai pašā laikā gan ģenerālis Breidijs, gan nesen arī ASV Valsts sekretariāta augsta amatpersona Pamela Kvanruda ir izteikuši visnopietnākos ASV un NATO nodomus vajadzības gadījumā draudus Baltijas valstīm uzskatīt kā vērstus pret viņiem pašiem. Tik īsā laika posmā un tik augstā līmenī izteikti iedrošinājumi nudien ir pietiekami, lai ne Latvijā, ne Baltijā nebūtu bažu par savu drošību tās pamatos. Turklāt ir kļuvis skaidrs, ka NATO turpinās arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanu vismaz līdz 2014.gadam.
Savukārt gaidāmā ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Slepenā dienesta nodaļu atvēršana Igaunijā līdztekus pērn atvērtajam NATO kiberdrošības centram, lai palielinātu efektivitāti cīņai pret kibernoziegumiem, ir pat ļoti izvērsta atbilde uz jautājumu: bet kā būt ar hakeru uzbrukumiem - kā tie tiek klasificēti NATO ietvaros? Tas sevišķi aktualizējās līdz ar Krievijas hakeru patvaļībām Igaunijas valsts iestāžu mājaslapās «bronzas Aļošas» skandāla laikā. Acīmredzot, attieksme ir tāda pati: tie ir drauds kopējai drošībai un kopējiem spēkiem uz tiem arī tiek atbildēts.
Latvijas un Baltijas ieguldījums samērā ar mūsu iespējām ir ASV un NATO augsti novērtēts, un Baltijas aizsardzības ministru kopējais paziņojums par līdzšinējo NATO misiju atbalsta uzturēšanu pašreizējā līmenī atbilst tam, ko mūsu Eiropas un Transatlantijas partneri sagaida. Šai ziņā ļoti aktuāla ir Latvijas aizsardzības ministra izteiktā vēlēšanās paplašināt Latvijas atbalstu Afganistānai ar vairāku Latvijas institūciju iesaistīšanu. Proti, ja vien varēs tam atvēlēt līdzekļus nākamā gada budžetā, Lieģis plāno iesaistīt Afganistānas misijā arī Latvijas civilos speciālistus, kas blakus militārajām operācijām ir sevišķi nozīmīgi Afganistānas stabilizēšanā. Līdz šim Latvija gan ar finansiālu atbalstu, gan ar speciālistiem Afganistānas misijas ietvaros jau ir piedalījusies vairākos civilos projektos: vietējo iedzīvotāju ūdens apgādē, ziemas segu sagādē, tiesu namu celtniecībā un civilās policijas apmācībā.
Karš Afganistānā ikdienas ziņu skatītājam pārsvarā saistās ar kārtējiem bumbu sprādzieniem un militāristu atbildes operācijām, tomēr noteikto mērķi tā vien mēs, Afganistānas valdība ar NATO un Eiropas Savienības partneriem, nesasniegsim. Pat vēl vairāk - kā secina Eiropas Parlaments rezolūcijā par Afganistānas stabilizāciju, visu misiju «varētu sākt uzskatīt par neproduktīvu, ja militāro spiedienu uz nemierniekiem nepapildina ar atbilstošu politiskā procesa nostiprināšanu». Un šis nudien ir grūti sasniedzams mērķis. Ne velti pat militārpersonas, piemēram, no Lielbritānijas, tieši miermīlīgu un ticamu (lasi - iesaistītu) pārliecināšanu ar dažādu humāno palīdzību uzskata par veiksmes atslēgu visai terorisma izskaušanas operācijai gan Irākā, gan Afganistānā. Zīmīgs ir kāda amerikāņu veikta pētījuma secinājums, ka irākieši par lielāko ieguvumu no visas NATO misijas uzskata mobilo telefonu tīkla radīšanu, kas, viņuprāt, ir visnozīmīgākais ieguldījums valsts demokratizācijā.
40% afgāņu ir bezdarbnieki, vērā ņemamu «lauksaimniecības» daļu aizņem opija magones ar izrietošu narkobaronu ietekmi, korupciju un sociālajām problēmām - pēc ANO datiem, 2005.gadā Afganistānā bija 920 000 narkotiku lietotāju, no kuriem 120 000 bija sievietes. To visu vēl smagāku padara sociālā sašķeltība ciltīs un nereti pat rudimentāras līdzības neesamība tam, ko mēs saprotam ar demokrātiju vai «vispārcilvēciskām» vērtībām. Tāpēc galvenā mērķa aizsniegšanai tik svarīga ir katra attīrīta vai izrakta aka un katra meitenīte, kas pretēji līdzšinējiem aizspriedumiem tomēr ir palaista uz skolu. Ja nesasniegsim šo grūto mērķi - cilvēku -, kāds no viņiem aizsniegs mērķi mūsi vidū un ar pavisam citiem ieročiem.