Tas gan pagaidām nav gala lēmums, un iecere vēl jāpārrunā ar citām ieinteresētajām pusēm. Tajā pašā laikā ministre atzīst, ka Latvijas augstskolas patlaban varētu arī nebūt gatavas intensīvam eksportam. «Baidos, ka tās nav gatavas kaut vai tīri saturiskā ziņā, lai gan rektori noteikti pārmetīs valstij nesakārtoto vīzu vai dienesta viesnīcu jautājumu,» norāda Koķe un piebilst, ka šajā gadījumā «patiesība būs kaut kur pa vidu».
Latvijai jādara viss, lai tās augstskolās mācītos pēc iespējas vairāk ārzemju studentu un augstākā izglītība kļūtu par būtisku mūsu valsts eksportpreci, uzskata arī Saeimas Ārlietu komisija. Pagājušajā nedēļā notikušā diskusijā tā atzinusi, ka augstākās izglītības eksportu patlaban kavē tas, ka Latvijai nav diplomātisko pārstāvniecību visās valstīs, no kurām pie mums ierodas studenti, un tas būtiski sarežģī vīzu iegūšanu.
Sarežģījumus rada arī izglītības dokumentu atzīšanas jautājums. Ārlietu komisija lūgusi Latvijas Augstskolu rektoru padomi jau drīzumā sagatavot un iesniegt priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas atvieglotu ārzemju studentu piesaisti.