Divu stundu garā saruna aizsākās ar V. Dombrovska un ekonomista Andersa Oslunda grāmatas Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi latviskās versijas prezentāciju - atšķirībā no grāmatas pirmās versijas angliski (atvēra pērn maijā) šoreiz par premjera komandas realizēto Latvijas krīzes pārvarēšanas modeli izskanēja arī kritika. Šaubas par šī ceļa nekļūdīgumu vairāki Latvijas ekonomisti izsaka arī grāmatas komentāru sadaļā (grāmata pieejama www.ekonomisti.lv).
Jāatgādina, ka par V. Dombrovska ieto t. s. iekšējās devalvācijas ceļu (algu, valsts izdevumu samazināšana) dažādu valstu ekonomisti Latvijā un pasaulē turpina strīdēties vēl šodien un šī strīda centrā paliek jautājums par lata devalvācijas nepieciešamību.
Eiro un nodokļi
Valsts ekonomiskās politikas aktuālākie jautājumi pašreiz ir Latvijas konkurētspēja, investīciju piesaiste (īpaši ražošanā), kā arī atbalsts eksportam un ražošanai, diskusijas noslēgumā uzsvēra V. Dombrovskis. Neskatoties uz aizvien vēl milzīgajām neskaidrībām eirozonā, premjers pašlaik aicina neatkāpties no ieceres Latvijā pāriet uz eiro no 2014. gada un censties izpildīt visus eiro ieviešanas kritērijus (budžeta deficīta samazināšana, ierobežota inflācija u. c.). Vienlaikus V. Dombrovskis aicina «sekot līdzi situācijai eirozonā» un pie negatīva notikumu pavērsiena eiro ieviešanu «pārvērtēt», Dienai premjera pozīciju pēc konferences precizēja viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viens no ekonomistu diskusijas dalībniekiem Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis sarunas gaitā aicināja ļoti nopietni vērtēt eiro ieviešanas nepieciešamību, jo, piemēram, Igaunijas pieredze neliecina, ka valsts ekonomika no pārejas uz eiro būtu ko ieguvusi. Turklāt Igaunijai nāksies piedalīties krīzē nonākušu ES valstu glābšanā. Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis uzskata, ka kvalitatīva ekonomistu diskusija par eiro ieviešanas jautājumiem Latvijā nenotiek. «Es varbūt neesmu pret [eiro], bet esmu pret veidu, kā tas notiek.»
Cits šā brīža «karstais» jautājums ir ideja par PVN likmes iespējamo samazināšanu par vienu procentpunktu (bāzes likme šobrīd - 22%), kas mazinātu inflāciju - Latvijas lielāko šā brīža draudu eiro ieviešanai. Virkne ekonomistu aicinājuši valdību rast iespēju tomēr mazināt darbaspēka nodokļus, kā tas tika solīts pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Pēc vakardienas konferences premjers Dienai atzina, ka ņems vērā ekonomistu domas un, pirms pieņems lēmumu par tā vai cita nodokļa mazināšanu, sagaidīs Finanšu ministrijas viedokli (tas gaidāms nākamnedēļ).
Sociāls posts
Vissāpīgāk iekšējās devalvācijas «veiksmes stāstu» uz savas ādas izjuta ap 180 tūkstošiem cilvēku, kuri pēdējo gadu laikā palikuši bez darba, pametuši valsti vai atrodas ilgstošos darba meklējumos tepat. «Esam dziļā bedrē uz ilgu laiku,» par darba tirgus situāciju grāmatas komentāros saka LU profesors Mihails Hazans. Arī vakardienas diskusijā viņš uzsvēra, ka tieši nodarbinātībai jākļūst par valdības prioritāti (kopējais nodarbinātības līmenis pērn Latvijā bija par 17% mazāks nekā 2008. gadā). M. Hazans iesaka valdībai pārdomāt dalītu darbvietu modeli, kur gados jauni darba meklētāji varētu pretendēt uz daļu no pensijas vecuma darbinieku slodzes.
Kritisks pret V. Dombrovska realizēto ekonomisko politiku grāmatā ir ekonomists Jānis Ošlejs: «Latvijas izvēlētā «sekmīgā» iekšējās devalvācijas politika nu ir novedusi Latviju pie ilgstošas stagnācijas un milzīga sociālā posta.»
«Ir laiks pacelties virs lata un monetārās bezdarbības fetiša,» konferencē sacīja Ģ. Rungainis, norādot uz to, ka monetārā politika ir viens no instrumentiem, kas jāizmanto valsts konkurētspējas stiprināšanai. Tas, ka V. Dombrovska valdībai ir izdevies finanšu krīzi pārvarēt iekšējās devalvācijas ceļā, viņaprāt, «bija apstākļu sakritība», jo Latvijai bija nozīmīgs atbalsts no ārvalstīm. Viņš aicina valdību formulēt pašiem savu ekonomisko politiku, nevis tādu, kas nāk no starptautiskām interešu grupām.
Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Mārtiņš Bondars aicina valsts investīciju piesaistē rast skaidru atbildi uz jautājumu: «Kāpēc Latvija?» Šobrīd potenciālajiem investoriem uz šādu jautājumu skaidri atbildēt nevaram. Savukārt Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks mudina vispirms domāt par Latvijas reģionu attīstību, kas pašlaik stagnē un turpina veicināt cilvēku aizbraukšanu, kā arī neatliekami risināt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus.