«Sāku ar pāragru startu, jo biju satraucies,» 23 gadus vecais Silovs neslēpa, ka nervozējis vairāk nekā līdz šim iepriekšējās sacensībās Vankūverā. «Bija stresiņš, tāpēc viss skrējiens bija saraustīts. Pašam likās nestabili. Laiks it kā labs - sestais rezultāts. Skrējiena uzvarētājs Tremblijs izskrēja olimpisko rekordu.»
Var uzskatīt, ka ar pretiniekiem Haraldam bija paveicies, jo bija tikai viens izteikts līderis - kanādietis Fransuā-Luī Tremblijs. Haralds uzreiz pēc starta iekārtojās otrajā pozīcijā, ko nosargāja. «Skrējiens bija labvēlīgs - bija pirmā starta pozīcija, ātrs pretinieks. Vienīgi neapmierināja paša nestabilā slidošana. Ātrums bija labs, bet nebija sacensība vienā elpas vilcienā. Nebija tā, ka uztaisi riktīgi startu, ievelc elpu un tā smuki uzskrien.»
Otrās vietas iegūšanu atviegloja arī tas, ka jau sacensību sākumā krita Jurijs Konfortola no Itālijas, bet ne tik rūdītais Ķīnas sportists Junfens Ma daudz zaudēja startā. «Tremblijs ir viens no top trīs [pasaulē], bet abi pārējie rangā ir zem manis,» sprieda Haralds. «Nākamos skrējienus sadala, ņemot vērā uzrādīto laiku. Man ir sestais ātrākais, tāpēc ir liela varbūtība, ka būšu pirmajā vai otrajā celiņā.»
Haralds norādīja, ka arī veiksme stāvējusi klāt, jo priekšskrējienā ielozēts tieši pirmais celiņš. «Tā man dāvana vārda dienā! Atstarpe līdz Tremblijam būtu vēl mazāka. Man likās, ka pieļauju visai rupjas kļūdas trajektorijas ziņā. Tas vairāk bija sākumā. Piecsimt metros ir svarīgi slidot tā, lai būtu grūti apdzīt. Protams, svarīgi jau no sākuma būt priekšā. Jāsargā iekšmala, taču jārēķinās, ka tad zaudē vairāk ātruma. Tāpēc jāslido tā kā no āras uz iekšu, jātaisa tāda kā čūskiņa, lai traucētu. Par otro vietu teikšu - labi, ka tā.»
Ar ko saistīts stresiņš? «Zinu, ka pēdējā laikā labi pieaudzis ātrums, arī starts uzlabojies, zinu, ka piecsimt metros arī kaut ko varu. Taču katrs sīkums maksā diezgan dārgi. Tāpēc svarīgi nepaslīdēt, bet tajā ātrumā koordinācija sāk jukt. Visu ir grūti sabalansēt. Jābūt uzmanīgam!»