Ideja transformējas
Pērn Jūrmalas dome tās toreizējā priekšsēdētāja Romualda Ražuka vadībā pieņēma lēmumu par Zvaigžņu laukuma izveidošanu, kur tiktu iemūžinātas izcilas personības, kas uzstājušās Dzintaru koncertzālē dažādos laikos, bet sākt bija plānots ar Jaunā viļņa uzvarētāju un zvaigžņu iemūžināšanu. Taču gada laikā ideja ir transformējusies. No domes šā gada 8. jūlija lēmuma izriet, ka plānots veidot gan aleju, gan Jaunā viļņa laukumu. R. Ražuks, kurš šobrīd ir opozīcijas deputāts, stāsta, ka Jaunā viļņa rīkotāju ideja bijusi ielikt desmit zvaigznīšu laukumā pie koncertzāles, bet tagad tiek plānots no koncertzāles uz jūru esošajā sienā iekalt ar Jūrmalu saistītu izcilu personību vārdus, ko rotātu ar auseklīšiem. «Tas būtu kaut kas līdzīgs kolumbārijam, un tur vajadzētu būt, piemēram, Aspazijas vārdam. Šādu ideju sajauc kopā ar Jaunā viļņa laukumu,» norāda R. Ražuks. Jaunā viļņa uzvarētāju zvaigznes jau esot izlietas, apstiprina Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis, norādot, ka jūrmalnieku Slavas aleja šogad netaps, ir izveidota komisija bez domnieku piedalīšanās, un tā lems, kuriem vārdiem jābūt šajā alejā. Jūrmalas mēra padomnieks kultūras un sporta jautājumos Raimonds Munkevics atzīst, ka Slavas alejas ideja esot «drusku nošpikota» no Jaunā viļņa, tomēr atšķirīga. Raimonda Paula vārds, iespējams, būšot gan alejā, gan laukumā.
Protestē un kritizē
Domes atgriešanās pie Slavas alejas projekta izraisījusi politiskas kaislības Jūrmalā - ceturtdien pie domes notika Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rīkots pikets ar saukļiem «Slavas aleja - neslava Jūrmalai», « Slavas aleju - Krievijā», «Krievu balagānu - Krievijā» u. c. Nacionālās apvienības Jūrmalas grupas vadītājs Juris Griķis aģentūrai LETA izteicās, ka Jaunā viļņa alejas izveide Jūrmalā būs tas pats, kas Uzvaras laukums Rīgā, un Jaunais vilnis Jūrmalā ir tas pats, kas 9. maijs Rīgā. Savukārt S. Ēlerte kritizējusi konkursa māksliniecisko līmeni, nosaucot to par viduvēju un norādot, ka konkursam ierādīt īpašu vietu Jūrmalas pilsētvidē ir neizprotami un nepieņemami. «Jaunais vilnis gan pats par sevi, gan rosīšanās ap to simbolizē postpadomju telpu, no kuras mēs gribam aiziet uz visiem laikiem. Viena viduvēja festivāla izcelšana, tam ierādot īpašu vietu Jūrmalas pilsētvidē, ir neizprotama un nepieņemama, » Dienai komentēja S. Ēlerte. M. Dzenītis tam nepiekrīt un skaidro, ka tiek gatavots jauns sadarbības līgums uz pieciem gadiem: «Ja vietā nāktu cits pasākums, kas dotu Jūrmalai tik lielu atpazīstamību pasaulē, mēs atbalstītu arī to. Par kvalitāti var būt dažādi viedokļi, bet tā atpazīstamība, ko pilsētai dod konkurss, daudzreiz pārsniedz to ieguldījumu, ko pilsēta dod konkursam.» Arī R. Ražuks uzskata, ka ap astoņiem miljoniem latu gadā, ko pilsētai un tās uzņēmējiem ienes Jaunais vilnis, ir pietiekams arguments, lai konkurss notiktu. «Kāpēc Sarmīte Ēlerte nevar piedāvāt neko līdzvērtīgu latvisku vai rietumniecisku? Jā, ir, piemēram, baleta festivāls, bet tas ir lokāls pasākums, kas drīzāk patērē pilsētas naudu, nevis pienes to klāt. Mums jābūt pieaugušiem, nevar dzīvot sapņos - pilsētai jāpelna nauda, un Jaunais vilnis ir liels atspaids visiem, » uzsver R. Ražuks.
Pirmo konkursu 2002. gadā apmeklēja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura vēlākajos gados konkursa skatītāju rindās vairs netika manīta. Valdis Zatlers ir gan pieņēmis konkursa rīkotājus Rīgas pilī, gan bijis klāt koncertos. Pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš neplāno iet uz koncertiem, bet pret konkursu kā tādu neesot noraidošs.