Aktiera biogrāfijā šis nav pirmais anglis - J. Lisners spēlējis gan Oskaru Vaildu izrādē Jūdas skūpsts, gan Fileasu Fogu uzvedumā Astoņdesmit dienās ap zemeslodi. Tomēr iepriekšējā pieredze, tāpat kā fakts, ka aktierim ir bijusi iespēja pavērot britus sadzīvē, šoreiz diez vai palīdzēs tēla rakstura un uzvedības veidošanā. «Mums ir tāds internacionāls kokteilis - tā būs latviešu interpretācija par angļiem krievu režisora skatījumā. Nevajadzētu koncentrēties uz to, ka izrādes notikumi risinās Londonā. Tikpat labi tas varētu būt jebkur citur,» smej aktieris Juris Lisners, par kura vismaz teorētisko piederību pie britiem liecina tipiski rūtainā žakete un šķietami aristokrātiskā izturēšanās. Tiesa, šoreiz Jura Lisnera varonis būs cilvēks no tautas - parasts grāmatvedis, kurš kādā jaukā dienā pa ceļam uz mājām sajauc portfeļus. «Mans varonis savā portfelī atrod nevis ierastās lietas, bet gan veselu miljonu… » stāsta Juris Lisners. Tālākā lugas darbība vēsta par to, kas notiek parastā vidusmēra angļu ģimenē un uz ko tā ir gatava, lai šo naudu paturētu, un uz ko ir gatavi pārējie lugas varoņi, lai kādu gabaliņu no šīs naudas dabūtu sev. «Vārdu sakot, viss sagriežas tādā virpulī, kas brīžiem liekas pat neticams,» topošo izrādi raksturo Juris Lisners. Viņam šo situāciju komēdiju palīdzēs izspēlēt kolēģi Lāsma Kugrēna, Normunds Laizāns, Daiga Gaismiņa, Uldis Dumpis, Jānis Kaijaks, Uldis Anže un Gundars Grasbergs. «Cik šī situācija ir reāla, es nezinu. Bet, iespējams, kādam no mums dzīvē reiz laimēsies kaut ko tādu piedzīvot,» Juris Lisners sapņaini nosaka, stāstot, kā iedomājas, ka reiz atvērtu savu somu un tajā atrastu nevis kaut kādas savas lietas, bet gan miljonu… Viņš smaidot atzīst, ka arī pašam nebūtu nekas pretī tikt pie šāda atraduma. «Protams, viens miljons ir labi, bet varētu būt arī divi - tā, lai ir ko turēt ar abām rokām…» Juris smīn, visnotaļ nopietni stāstot, ko ar šo naudu varētu iesākt, un secinot, ka šā vai tā pēc kāda brīža atkal nāktos dzīvot pa vecam. «Varbūt tāpēc ir labāk spēlēt šādu nepretenciozu komēdiju par to, kā būtu, ja būtu…» aktieris rezumē.
Runājot par darbu izrādes veidošanā, viņš atzīst, ka visi aktieri caurām dienām strādā slapjām mugurām un jūtas patiešām noguruši. «Ir jau taisnība, ka izstāstīt anekdoti tā, lai visi smietos, nav viegli, jo sasmīdināt cilvēkus ir daudz grūtāk nekā saraudināt,» spriež aktieris un atvadoties nosaka - lai visi labie gari stāv klāt izrādes veidotājiem, palīdzot radīt dzirkstošu komēdiju, kuru skatoties varētu izsmieties no sirds!#