Partiju prioritāte tagad esot nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošana, strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītības un veselības nozarē. Jautājums par eirokomisāru aktualizēsies pēc tam, kad būs ievēlēts EK prezidents un zināms, uz kāda līguma - Nicas vai Lisabonas - pamata notiek komisāru izvēle. Pirmais paredz mazāku komisāru skaitu.
Pavasarī Tautas partija (TP) un Jaunais laiks (JL) vienojās veidot V.Dombrovska valdības kodolu, ievērojot toleranci un koleģialitāti savstarpējās attiecībās. TP dibinātājam Andrim Šķēlem gan īsti neesot patikusi TP sadarbība ar JL. Taču valdības veidošanas sarunās liela loma bija bijušajam līderim un ekspremjeram Aigaram Kalvītim - partijas arī vienojās, ka A.Kalvītis varēs strādāt Lattelecom padomē, no kuras jau ir aizgājis, bet Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa būt Saeimas priekšsēdētāja biedre Karinas Pētersones vietā. Šīs nedēļas sākumā JL ir paziņojis, ka vienošanās vairs nepastāv, jo TP neatbalsta V.Dombrovska virzīto eirokomisāri S.Āboltiņu. TP par piemērotāko kandidātu uzskata ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). Cīņa par eirokomisāra amatu gan nav vienīgais iemesls, kas radīja šaubas par abu partiju sadarbības noturību. Taču kā apstiprinājums, ka TP ir «brīvas rokas», bija arī jaunās veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) paziņojumi par kritisko finansiālo situāciju viņas vadītajā nozarē un vajadzīgajiem 90 miljoniem latu. Līdz šim TP vadība tikai kuluāros kurnēja, ka V.Dombrovskis iepriekšējā ministra Ivara Eglīša argumentos nemaz neklausījies un līdzekļus nozarei griezis bez jebkādas diskusijas valdībā.
S.Āboltiņa Dienai atzina, ka «jebkurš strīds par amatiem neveicina partiju attiecības, bet nav tā, ka var runāt par valdības gāšanu». Partijas apzinoties, ka šajā laikā svarīgi saglabāt koalīcijas stabilitāti. Vēl ceturtdien M.Segliņam bija iespaids, ka Jaunais laiks «uztiepj savu viedokli, uzvedas kā princeses un grib, lai visi māj ar galvu,- ja kāds nepiekrīt, tas ir nodevējs». No JL pārstāvju sacītā bija iespaids, ka viņi aizdomīgi raugās uz katru TP aktivitāti neziņā, vai aiz tās nestāv A.Šķēles intereses, jo «dažbrīd ir iespaids, ka Privatizācijas aģentūras valdes loceklim Mihailam Pietkevičam ir saistošs nevis Segliņa vai [Māra] Kučinska, bet gan Šķēles viedoklis», atzina kāds JL pārstāvis. No A.Šķēles spārna puses izskanējuši pārmetumi, ka TP vadība neko nespēj izdarīt šajā valdībā - pat panākt sava eirokomisāra virzīšanu.
Eirokomisāra amats nozīmē ne tikai labu atalgojumu, tā ir arī iespēja iegūt labu tēlu, kas var būt kā tramplīns tālākai politiskajai karjerai valstī, kā redzams Lietuvā - tur par prezidenti ievēlēja Eiropas finanšu un budžeta komisāri Daļu Grībauskaiti. TP ir cilvēki, kuri uzskata, ka, tieši ilgtermiņa mērķu vadīta, S.Āboltiņa vēlas kļūt par komisāri. Viņa pati savukārt Dienai sacīja: «Tautas partijai ir vitāli svarīgi dabūt eirokomisāru. Māris Riekstiņš nav slikts kandidāts, bet partijai, kas ir līdzvainīga situācijā, kādā atrodas valsts, nevar piešķirt šo amatu.» V.Dombrovskis ir uzlūkots kā JL līderis, ja S.Āboltiņa kļūtu eirokomisāre. Viņas pilnvaras priekšsēdes amatā beidzas 2010.gada martā. Ja notiktu valdības maiņa līdz vēlēšanām, kā premjera kandidāts tiek minēts Eiropas komisārs Andris Piebalgs, kurš jau presē ir pateicis, ka līdz gada beigām, kamēr nebūs beigušās viņa pilnvaras amatā, nepieņems jaunus izaicinājumus. Arī A.Kalvītis, kurš uz A.Piebalgu ir raudzījies kā cilvēku, kurš varētu būt labs pienesums arī TP, Dienai teica - viņaprāt, A.Pie-balgs varētu būt valdības vadītājs tikai pēc 10.Saeimas vēlēšanām.