Ja darbavieta ir turīgāka, tas nozīmē vakariņas kādā ļoti labā vietā. Visām svinībām raksturīga pastiprināta alkohola lietošana. Sevišķi smaga _Julebord_ sezona ir interjera arhitektiem un arhitektiem. Produktu piegādātāji rīko ballītes, lai būtu iespēja pie glāzes vīna arī pastāstīt par jaunākajiem krēsliem vai galdiem. Mans kalendārs pēdējos divos mēnešos piepildīts ar ielūgumiem. Daži no tiem ir gana kārdinoši. Piemēram, uz ballītēm, kurās ieaicināti labākie Norvēģijas pavāri.
Vakar, kad viens no mēbeļu piegādātājiem uzaicināja mani un manu franču draudzeni vakariņās uz Delicatessen Tapas Bar, nolēmu pilnīgi atturēties no alkohola. (Delikatessen ir viena no labākajām vīna vietām Oslo, kur vīns tiek servēts ar tapām.) Esmu laba vīna cienītāja, un, ticot Mireija Gviliāno, kas sarakstījusi French Women Don't Get Fat (Franču sievietes netop resnas), parasti pie vakariņām lietoju glāzi vīna. Tādēļ jo interesantāk šķita - kādus dzērienus man piedāvās personāls gadījumā, ja nepasūtīšu vīnu.
Pasūtījām tādas tapas kā mazos zaļos piparus, pildītus ar tunci, zaļo tomātu salātus ar krējuma mērci, karamelizētu sieru Rulo de Cabra, mančego sieru, fritētus kartupelīšus ar tomātu un aioli mērci, Serrano šķiņķi Casa Alba, 36 mēnešus vecu, klasiskās spāņu kotletītes tomātu mērcē - kā noprotat, visai nopietnu ēdienu, kas bez sarkanā vīna kuņģim nemaz tik viegli nav pārstrādājams. Kad jautāju pievilcīgajam viesmīlim, kura rokas bija klātas ar tetovējumiem, kādu bezalkoholisko dzērienu viņš man iesaka, puisis zinoši pasmaidīja - droši vien neesmu pirmā blondīne, kas Julebord sezonā vēlas nedaudz atvilkt elpu. Un ieteica man dzērienu, ko Rīgas bāros sauc par Nevainīgo Mēriju. Tomātu sula, kurai pievienota Tabasco un Worcestershire mērce (var lietot abas vai tikai vienu), citrona vai laima sula, selerijas sāls, melnie pipari, ledus, citrons un labsajūtai obligātais selerijas saknes gabaliņš, kas piedot svaigumu un labu garšu gan dzērienam, gan tapām. Asās mērces un citronu sula palīdz pārstrādāt smagos ēdienus un dod citādu garšu vakariņām. Pieļauju domu, ka šī kombinācija dietologiem liek sarauties šausmās, bet, pateicoties Nevainīgajai Mērijai, šorīt man nebija nekādas nožēlas par vakar apēsto.
Bārmeņa ieteikums par dzērienu tapām mani nepārsteidza, turpretim dzēriena izvēle desertam man bija atklājums. Pasūtījām Crema catalana, crￃﾨme brￃﾻlￃﾩe katalāņu versiju. Dzēriens, ko bārmenis man pagatavoja, bija ar verdošu ūdeni aplietas svaigas piparmētru lapas, servētas ar brūno cukuru.
Svaigā tēja ar nomierinošo smaržu bija pārsteigums tumšajā decembra vakarā vietā, kurā cilvēki parasti dzer vīnu. Un, protams, atmiņas par bērnības vasarām. Toreiz es nebūtu varējusi pat iedomāties, ka kādu vakaru Oslo zviedru bārmenis servēs svaigas piparmētras man un manai franču draudzenei.