Šo gadu laikā pēc Padomju Armijas aiziešanas degradētajā Liepājas daļā notikušas pārmaiņas. Piecās ēkās biedrība Karostas kultūras un informācijas centrs K@2 piedāvāja skatīties kino, satikties māksliniekiem, aplūkot izstādes, nogaršot sēnes un darīt citas ekstravagantas lietas, šī vide bija saistoša radošiem cilvēkiem un lika kvalitatīvu atpūtu/izklaidi vērot arī Liepājas Karostas jauniešiem.
Varētu ņemt kredītu
Pašvaldības un K@2 strīda pamatā ir nekustamie īpašumi, kurus pašvaldība biedrībai iznomājusi uz dažādiem termiņiem. Piemēram, ēkas Cēsu rotas ielā 2 un Atmodas bulvārī 6a 2002.gadā iznomātas uz 15 gadiem, ēka Katedrāles ielā 2 - līdz 2027.gadam. Visas ēkas, izņemot Katedrāles ielas 2.namu (izsole šā gada aprīlī nenotika, nākamās izsoles termiņš vēl nav noteikts), publiskā izsolē tiks nodotas 9.septembrī, apstiprina Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.
Ēkas ir ļoti sliktā stāvoklī, vislabākajā bija Katedrāles ielas 2.nams, tur arī notika visvairāk aktivitāšu. K@2 apgalvo, ka šajā ēkā ieguldīta vislielākā daļa no 287 000 latu - tā ir summa, kas «ielikta» visās piecās ēkās kopā. Pašvaldība ieguldījumus neatzīst. «Biedrība nav saņēmusi nevienu Liepājas būvvaldes atļauju veikt kādus būvdarbus. Nav neviena būvprojekta. Ja arī ēkā veikti kādi darbi, tad tā ir pašdarbība,» LETA teicis Liepājas mērs Uldis Sesks. Būvvalde turklāt presei izplatīja paziņojumu, ka ēkas ir tik sliktā stāvoklī, ka apdraud pat cilvēku dzīvību. Biedrība vēlējās nekustamos īpašumus privatizēt, lai varētu turpināt attīstīt un atjaunot ēkas. Privatizācija ļautu, piemēram, ņemt kredītu remontdarbiem. Pašvaldība neļāva.
Iesūdz tiesā un uzvar
K@2 iesūdzēja domi tiesā un uzvarēja. Tiesa noteica četru mēnešu laikā nodot ēkas privatizācijai. K@2 ēkas gribēja privatizēt par sertifikātiem, tas netika ļauts. Gaidāmajās izsolēs pirmpirkuma tiesības centram būtu, bet tikai par latiem. Ēkas Katedrāles ielā 2 sākumcena aprīlī paredzētajai izsolei bija 129 000 latu, 5404 kvadrātmetru zemesgabala zem ēkas sākumcena - 22 589 lati. Par pirkumu puse summas būtu jāmaksā latos, puse - sertifikātos. K@2 tādas naudas nebija. «Varējām jau turpināt cīnīties caur tiesām, bet sakarā ar to, ka Uldis Sesks atkal vadīs vēju pilsētu turpmākos četrus gadus, uzskatījām, ka ir citas vietas pasaulē, kur tērēt savu enerģiju,» teic zviedrs K.Bjoršmarks, kurš no Liepājas ir aizgājis, taču Latviju nepametīšot. Ko K.Bjorš-marks dara tagad, Dienai neizdevās noskaidrot.
Nekas neapstāšoties
U.Sesks skaidro, ka Katedrāles ielas 2.nams atrodas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā un līdz šim pašvaldība nevienu nedzīvojamo ēku, kas atrodas zonā, privatizācijai nav nodevusi. LSEZ gan prasību nenoraidīja, tikai atlika tās skatīšanu «līdz Kultūras ministrijas atzinuma saņemšanai par iespējām šajā teritorijā veidot kultūras centru,» taču tad K@2 vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Biedrība veiksmīgāk savu darbību var turpināt, nomājot telpas ilgtermiņā ar izdevīgiem nosacījumiem, nevis mēģinot iegūt īpašumu tiesības uz ēkām, kuru privatizācijas cena būs vairāki simti tūkstoši latu, uzskata pašvaldība.
Pašvaldībā saka - nevajag domāt, ka K@2 bija vienīgā dzīvības pazīme Karostā. «Jā, tur joprojām ir īpašumi, kuriem nav atrasts pielietojums un izmantošana, bet ar to dzīve nav apstājusies. Karostā notiek daudz vērtīgu aktivitāšu - sociālajā jomā, tūrisma nozarē, infrastruktūras sakārtošanā utt.» viedokli pauž A.Štāls un uzskaita sociālo māju, Karostas cietumu, tiltu, aktīvo Sv.Nikolaja baznīcas pareizticīgo draudzi u.c. «Osipova partijas biedri un atbalstītāji gan vēlētos, lai tur visi uzskatītu, ka pašvaldība par Karostu neliekas ne zinis... Bet tas tā nebūt nav,» bilst A.Štāls. K.Bjoršmarks pēdējās pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Osipova partijas saraksta.
«Žēl. Bija interesantas lietas viņiem. Ne visiem viss varbūt patika, bet tas, ko es redzēju, tas bija ar kvalitātes zīmi. Un galvenais, ka vispār notika, ka aktivitāte bija Karostā. Super!» saka Valdis Skujiņš, Liepājas domes deputāts, Liepājas Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītājs. «Cilvēciskais spēks tam pārim - Kallem un Kristīnei [viena no biedrības dibinātājām un vadītājām Kristīne Briede] - bija. Tad, kad pāris savu darbību beidz, nav vairs arī tā spēka. Kallem un Kristīnei bija neordināra domāšana, viņi ar savu darbu bija iemantojuši atzinību. Un ne tikai Liepājā, arī Rīgā, ārzemēs. Domāju, ka pašvaldība, vismaz mēs - Kultūras pārvalde -, palīdzēja savu iespēju robežās. Vienam daudz ir miljons, citam - pāris simtu, bet mēs palīdzējām, cik varējām.»