«Runa ir par pagājušajā nedēļā notikušo pēdējo zvanu. Sastrīdējos ar savas audzināmās klases meitenēm. Manas klases vecāki bija nolēmuši - tā kā izlaidumā būs steiga un katrs aizņemts ar savu bērnu un radiem, sirsnīgāku atvadīšanos no skolas un skolotājiem sarīkos jau tagad - pēdējā zvana dienā. Nekādu pārmērību nebija - puķes, kliņģeris un kafija. Sula bērniem. Skolotājiem vecāki bija nopirkuši trīs pudeles šampanieša. Kopā bijām daudz cilvēku. Katram sanāca maza glāzīte. Taču, kad tika uzsaukts tosts skolai, ievēroju, ka trīs no klases meitenēm nedzer sulu, bet - arī šampanieti. Tai brīdī negribējās sākt kašķi, taču otrā dienā audzināšanas stundā to viņām aizrādīju. Meitenes atcirta: «Mēs tūliņ šo skolu beigsim, jūs mums vairs neko nenozīmējat! Mammas mums atļāva dzert šampanieti. Pašas ielēja.» No vienas puses - jā, meitenes bija kopā ar vecākiem, un droši vien tiešām mammas viņām to šampanieti ielēja. No otras - mēs bijām skolā, un meitenes nav pilngadīgas. Varbūt iepriekš klasē to vajadzēja ar vecākiem izrunāt? Bet neienāca jau prātā, ka tāda situācija var būt.»
Inga Muižniece no Bauskas raksta, ka aptaujājusi vecākus un skolotājus par šāgada izlaidumu tērpiem. «Kāda vecmāmiņa gribējusi mazmeitai pamatskolas izlaidumam dāvināt baltu blūzi, bet meitene atteikusies. Viņai būšot gara kleita ar lielu izgriezumu. «Vai tāda ir piemērota pusaudzei?» vaicā vecmāmiņa.
Baušķenieces Ilzes Kalinkas ģimenē šogad vidusskolu beidz meita Zanda. Izlaiduma tērpu meitai šūs mamma pati. Abas esot vienojušās šūt vienkāršu tērpu, ko varēs vilkt arī pēc tam. «Vēl dzīvē būs arī citi svētki, kad gribēsies greznāku tērpu.»
Vecumnieku vidusskolas 9.a klases audzinātāja Aldona Alenčika stāsta, sen pagājis laiks, kad klases vecāki vienojās par izlaidumu tērpu krāsu, modeli. «Balta blūze un svārki viņiem vispār liekas pilnīgi vecmodīgi. Pieļauju, ka izlaiduma vakarā piedzīvošu pārsteigumu, redzot savas klases meitenes skaistas kā puķes.»