Tikai ar pieredzi
No augstskolas sola pa taisno vadošā amatā - tas ir visai nereāls plāns, ja vien students savu karjeru nav aktīvi attīstījis jau paralēli mācībām, atzīst Dienas aptaujātie personāla speciālisti. «Vadītāju atlasē vadāmies pēc cilvēka pieredzes, nevis ieraksta diplomā,» norāda SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja Gunita Meiere. Tikai augstākā izglītība vadības zinībās vēl negarantē vadītāja līmenim atbilstošu sagatavotību. Jauniešu priekšstats par to, kas nepieciešams, lai kļūtu par labu vadītāju, tikai tagad sāk mainīties. Patlaban viņi gatavi sākt ar zemākiem amatiem, uzsver Rimi Latvia Personāla departamenta vadītāja Līga Badauķe. Arī, viņasprāt, bez pieredzes bagāžas par vadītāju nekļūt, taču jauno stiprā puse ir labas valodu zināšanas, atvērtība jaunām idejām un procesiem. Vadītājs bez augstākās izglītības nav iedomājams, un diploms vadības zinātnēs liecina par universālu izglītību, kas var būt noderīga dažādās jomās, tomēr ir arī nozares, kurās ļoti liela nozīme ir vadītāja izglītībai attiecīgajā profesionālajā sfērā, piemēram, IT, pārtikas tehnoloģijā. L.Badauķe stāsta - tā kā Latvijas augstskolas nesagatavo tieši mazumtirdzniecības sfēras speciālistus un vadītājus, Rimi talantīgiem augstskolu absolventiem vajadzīgo pieredzi cenšas iedot savā projektā Grow Faster, piedāvājot septiņos mēnešos iziet mācības, praktiski iepazīt vairāk nekā 10 profesijas, dažādu departamentu darbu un programmas noslēgumā sākt strādāt kādā vadošā amatā.
Personāla atlases uzņēmuma Talentor direktore Katrīna Ošleja uzsver, ka šāda pieeja - vadītājus sev izskolot talantu programmās - izplatīta daudzos uzņēmumos. Šajā gadījumā augstāk par izglītību gan tiek vērtētas jauniešu līdera īpašības, un tās var kļūt par trumpi arī pavisam «zaļam» kandidātam uz vadītāja posteni. Par efektīvāko vadītāju izglītības veidu K.Ošleja tomēr uzskata MBA studijas, kur izglītību vadībā gūst cilvēki ar pieredzi.
Biznesam nav gatavi
Uzņēmējdarbības vadībā iegūts diploms mudina domāt, ka tā ieguvēji potenciāli varētu kļūt par galvenajiem jaunu uzņēmumu dibinātājiem, taču realitātē tā nav, arī augstskolas pārsvarā gatavo nevis uzņēmējus, bet administratorus un vadītājus. Biznesa inkubatoru pārstāvji atzīst, ka šo programmu absolventu starp sava biznesa sācējiem ir ļoti maz. Idejas un vēlme sākt savu rūpalu lielākoties nāk no eksakto jomu jaunajiem speciālistiem. Jelgavas biznesa inkubatora izpilddirektors Agris Ķipurs to skaidro ar to, ka vadības zinībās iegūta izglītība ir pārāk vispārīga, turklāt tie, kas dodas studēt šo jomu, sapņo par labi atalgotu darbu, nevis risku sākt kaut ko no nulles. «Savs bizness nozīmē sākumā kaut kā vārdā samierināties ar mazumiņu, upurēt laiku un citas lietas,» viņš saka. Helga Rudzīte, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora administratore, savukārt norāda, ka uzņēmuma vai tās struktūrvienības vadīšanai nepieciešams viens potenciāls, bet biznesa sākšanai - pavisam cits. Spēju būt par uzņēmēju arī nevar iedot neviena augstskola, «līdzīgi kā nekur mūs nemāca būt par labiem vecākiem», teic H.Rudzīte. Viņa uzskata, ka pašreizējā «iepotēšana» jauniešiem, ka jebkurš var būt uzņēmējs, būtu jāvērtē kritiskāk, jo gluži jebkurš to tomēr nevar. Vēl viens klupšanas akmens - jauna uzņēmuma dibinātājs sevi pārsvarā neuztver kā darba devēju citiem, bet gan kā personiskās peļņas guvēju. Tas mēdz izraisīt nelāgas sekas - nevēlēšanos darbiniekiem maksāt atbilstošas algas, sociālās garantijas u.tml.
Eksperti tomēr lielākoties ir vienisprātis, ka uzņēmējdarbības gars jauniešos jāattīsta aktīvāk, turklāt jau no pamatskolas.(Turpinājums - 2.lpp.)