Līdzās izciliem Latvijas mūziķiem uzstājās viesmākslinieki no Austrijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Krievijas, Zviedrijas un ASV. Varēja lepoties pat ar trim spožiem tenoriem - gan atsevišķi, gan kopā dziedošiem Aleksandru Antoņenko, Andrēasu Šāgeru (Austrija) un Reju M. Veidu (Vācija) vienā koncertā.
Publikas emocijas spridzināja dinamiskās afrikāņu dīvas Dobē Njaorē balss un pārsteidzoši daudzpusīgie muzikālie un dejotājas talanti, Balkānu kulta mūziķa Gorana Bregoviča un viņa Kāzu un bēru orķestris. Dažiem no māksliniekiem - piemēram, skatītāju mīlulim Rejam M. Veidam, armēņu džeza dziedātājai, Oļega Lundstrēma orķestra solistei Arminē Sarkisjanai, nīderlandiešu saksofonistam Henkam fon Tvillertam - šī bija atgriešanās uz šī festivāla skatuves. Lielo zvaigžņu pavēnī vārdu deva arī četriem jaunajiem talantiem, konkursa Ineses Galantes talanti uzvarētājiem.
Drosme radoši improvizēt
Dzirdētais un redzētais sešos no septiņiem festivāla koncertiem, kurus uzsāka īpašs Mocarta Rekviēma atskaņojums - muzikāla un vizuāla Lūgšana par Baltijas jūru, pārliecinoši piepildīja festivāla saimnieces un patroneses operdīvas Ineses Galantes motivāciju «sniegt labāko un ar festivāla starpniecību nest Latvijas vārdu pasaulē jaunā, kvalitatīvā gaismā».
Neaizmirstama piedzīvojuma statusā atmiņā iegulstas Dobē Njaorē galēji karstasinīgais afrikāņu etnopops, Balkānu leģendas Gorana Bregoviča Kāzu un bēru orķestra dzīvespriecīgā, neatslābstošā vitalitāte pārmaiņus ar aizkustinošu sentimentu, pūtēju virtuozitāti un dziedātāju dziļi folkloriskajām saknēm. Taču pašā kulminācijas virsotnē nesa fenomenāli radošā un iepriekšneparedzamā Krievijas džeza pianista Daniila Krāmera un viņa domubiedru - polistilistiski virtuozā ģitārista Romāna Mirošņičenko, dziedātājas Arminē Sarkisjanas, basista Sergeja Vasiļjeva un bundzinieka Dmitrija Vlasenko - uzstāšanās. Stilu spektrs te sniedzās no džeza klasikas un blūzam līdz crazy virtuozam džezrokam un džezā inkorporētai klasikai, kuru pārstāvēja gan Bēthovena 8. Patētiskās sonātes lēnā daļa, gan Friderika Šopēna klaviermūzikas izsmalcināti poētiskā pasaule. Visbeidzot pat opermūzika, nu jau kopā ar Inesi Galanti pārsteidzot ar Lauretas āriju no Pučīni operas Džanni Skiki un Hendeļa Almirenas ārijas barokālajām mežģīnēm.
Pārsteidzoša sadarbība
Džeza meistaru vakars, kurā iesaistījās arī Inese Galante, bija spilgts pierādījums tam, cik simpātiska ir festivāla veidotāju nostādne piedāvāt ne tikai spilgtus un saviļņojošus vieskoncertus, bet arī festivāla mākslinieku radošu sadarbību. Attaisnojās arī drosmīgais solis uzticēt opermūzikas Duetu vakaru ar Inesi Galanti jaunajam diriģentam Jānim Liepiņam ar orķestri, kurās līdzās meistariem redzēja daudz jaunu seju. Šī bija mūsu, latviešu Eiropas operteātru zvaigžņu izcilības parāde. Tenors Aleksandrs Antoņenko amplitūdā no kaismīga dramatisma līdz meistarīgam kantilēnas plūdumam nedzirdētā Verdi repertuārā (Rodolfo ārijā no operas Luīza Millere), spožs un atraktīvs F. Lehāra operetē Smaidu zeme, dziļš un jūtīgs interprets kopā ar Inesi Galanti izdziedātajā skumjajā Aīdas finālā.
Kontrtenors Sergejs Jēgers kā skanīgs Orfejs un saskanīgs Ineses Galantes soprāna līdzbiedrs. Jaunā baritona Kalvja Kalniņa debija atklāja spēcīgu, atvērtu, patīkama tembra balsi un jau atzīstami izskolotu ātrrunas tehniku. Jau sākot ar Doniceti Mīlas dzēriena šarlatāna Dulkamares izteiksmīgo iznācienu kļuva skaidrs, ka vakara zvaigzne ir basbaritons Egils Siliņš. Par Vāgnera dziedoni pasaulē dēvētais mākslinieks šoreiz apliecinājās Doniceti, Bizē (Eskamiljo kuplejas) un Verdi mūzikā. Patiesu, kaismīgu un pretrunīgu emociju piesātinātā aina no Verdi operas Traviata, kurā viņa atveidotais Žermons lūdz Violetai (Inesei Galantei) atteikties no savas mīlestības, bija viens no saviļņojošākajiem 14. augusta duetu vakara un visa festivāla brīžiem.
Noslēguma galā koncerts trijās apjomīgās daļās ar Aleksandru Viļumani pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults un 18 solisti (!) pelna atsevišķu ievērību.