Finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā ir radījusi būtisku slogu valsts budžetam, kas, strauji samazinot budžeta ieņēmumus, liek tikpat strauji pārskatīt izdevumu daļu, uzsvaru liekot ne tikai uz proporcionālu izdevumu samazināšanu pa pozīcijām, bet arī pārskatot budžeta izdevumu veidošanas principus un publiskā sektora funkciju finansējuma struktūru.
Mūsu skatījumā publiskā un privātā partnerība (PPP) ir efektīvākais, ja ne vienīgais reālais instruments Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai un ierobežota publiskā sektora finansējuma apstākļos var dot ilglaicīgu un būtisku ieguldījumu Latvijas valsts ekonomikas atlabšanas procesā.
Saeima 18.jūnijā ir pieņēmusi PPP likumu, kas stājas spēkā 2009.gada 1.oktobrī un sakārto PPP vidi valstī. Meklējot arvien jaunas publiskā sektora un uzņēmēju sadarbības formas, sakārtotas likumdošanas vide PPP nodrošina visefektīvāko resursu izmantošanu un taustāmu rezultātu iegūšanu visai sabiedrībai kopumā. Tādējādi PPP veicina valsts vai pašvaldības un privātā sektora sadarbības iespējas, kur abas puses apvienojas, lai iespējami labāk un sekmīgāk realizētu projektus, - tā rezultātā labuma guvēji ir ne tikai uzņēmēji, bet arī publiskais sektors un visa sabiedrība. Mēs prognozējam, ka valsts un privātā partnerība tuvākajos gados var kļūt par visietekmīgāko ekonomiskās izaugsmes instrumentu Latvijā.
Lai gan šā gada sākumā SVF norādīja uz nepieciešamību iespējami ātrāk Latvijā pieņemt PPP likumu, SVF pēdējās sarunās ar Latvijas valdību norāda uz nepieciešamību apturēt jebkādu PPP projektu realizāciju 2009.gadā.
Ņemot vērā augstāk minēto, biedrība PPPA aicina jūs uz diskusiju par šādiem jautājumiem: par PPP projektu turpmāko realizāciju Latvijā, sākot no 2010.gada un turpmāk; par PPP projektu, it īpaši PPP koncesijas projektu, realizācijas, kas tiks īstenoti atbilstoši jaunajam PPP likumam, potenciālo pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā, ka šādi koncesijas projekti nerada publiskā sektora ilgtermiņa saistības; par piedāvājumiem alternatīviem efektīviem risinājumiem infrastruktūras un pakalpojumu projektu realizācijai, ja arī turpmāk PPP pieejas izmantošana Latvijas tautsaimniecībā tiks būtiski ierobežota.
Vēlamies arī saņemt atbildes pēc būtības uz šiem jautājumiem. n Kāda ir Latvijas valsts vidēja termiņa finanšu politika publiskā sektora investīcijām? Vai tā ir vērsta uz aizņēmumiem? Vai tā pieļauj privāto investoru finansējumu? n Vai apstiprināt asociācijas izpratni, ka PPP varētu būt nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesā? n Vai apstiprināt asociācijas izpratni, ka valdība turpmāk neliks šķēršļus ekonomiski pamatotu PPP projektu realizācijai? n Pieņemot, ka PPP projektu gadījumā projekta finansēšanu sāk privātā puse un valsts savus maksājumus sāk vairākus gadus pēc tam, vai valdībai nešķiet, ka privātās puses ieguldījumi ekonomikā būs tiešs atbalsts izejai no šībrīža krīzes? n Lūdzam skaidrot, kā konkrēti 2010.gadā atbilstoši valdības deklarācijā 7.5.9. punktā noteiktajam «veicināsim publisko un privāto partnerību kā būvniecības projektu īstenošanas principu publiskajā sektorā» tiks realizēti un veicināti PPP projekti? n Viena no Lielbritānijas bijušās premjerministres Mārgaretas Tečeres iniciatīvām, izvedot Lielbritānijas ekonomiku no krīzes pagājušā gadsimta 90.gados, bija nosacījums «lielo investīciju» projektiem: «Analizējot jebkuru lielu publisko investīciju, projekts ir jāizvērtē, vai tā realizācija ir ekonomiski pamatota, lietojot PPP metodi. Ja šāda projekta īstenošana, izmantojot PPP, nav ekonomiski izdevīgāka, ir jāizvērtē, vai šāds projekts ir valstij nepieciešams vispār.» Vai piekrītat, ka minētā Lielbritānijas pieredze būtu efektīvi izmantojama arī patlaban Latvijā?