Necili rezultāti
Divos vadošajos globālajos universitāšu reitingos Eiropas augstskolas pēdējos piecos sešos gados uzrādījušas visai necilus rezultātus, salīdzinot ar ASV skolām. Ķīnas Šanhajas Dzjao Tona universitātes Pasaules universitāšu akadēmiskajā reitingā (SJTU) šajā laikposmā pirmajā divdesmitniekā figurē 17 ASV augstskolu, bet vienīgās tajā iekļuvušās Eiropas augstskolas ir britu Kembridžas un Oksfordas universitātes. Lielbritānijas laikraksta The Times Augstākās izglītības pielikuma (THES) sastādītajā indeksā pirmajā divdesmitniekā ir 12 ASV augstskolu, tikai četras Lielbritānijas izglītības iestādes un viena Francijas augstskola.
Šādi Eiropas augstskolu panākumi neiepriecina, ja ņem vērā, ka Eiropā ir aptuveni 4000 augstākās izglītības iestāžu, kurās mācās vairāk nekā 19 miljoni studentu un strādā 1,5 miljoni cilvēku. Globālos universitāšu reitingus turklāt pēdējos gados sākuši izmantot ne tikai ārzemēs studēt kārie studenti, lai izraudzītos augstskolu, bet arī valsts un privātās institūcijas, lemjot, kam piešķirt finansējumu, pašas universitātes, lai reklamētu sevi, kā arī politiķi kā līdzekli nacionālo ekonomisko sasniegumu vai mērķu novērtēšanai. Vairākas ES dalībvalstis Eiropas augstskolu pozīcijas pašreizējos globālajos reitingos skaidro ar šo reitingu nepilnībām, tāpēc Eiropas Komisija ķērusies pie jauna pasaules universitāšu reitinga izveides, par ko runāts ticis jau vairākus gadus, atsaucoties uz EU Observer, vēsta LETA.
Vainīgs reitings!
Galvenais, ko pārmet pašreizējiem globālajiem augstskolu indeksiem, ir neobjektīvas metodes un tas, ka bez pienācīgas ievērības paliek Eiropas augstskolu dažādība un daudzfunkcionālā būtība. Eiropas Komisijas 2008.gada ziņojumā teikts, ka SJTU un THES indeksu sastādītāji lielāku uzmanību pievērš pētījumu aspektiem, nevis mācību procesam, kā arī iestādēm kopumā, nevis to programmām un departamentiem. Francija jau sen aicinājusi veidot alternatīvu Eiropas reitingu, uzsverot, ka pašreizējo vadošo indeksu kritēriji ir netaisnīgi labvēlīgi anglosakšu augstākās izglītības iestādēm, bet nelabvēlīgi universitātēm, kurās mācības notiek citās Eiropas valodās. Pirms aptuveni gada Karjeras Diena rakstīja arī par Eiropas Universitāšu asociācijas nostāju - tā uzskata, ka arī pašas augstskolas mēdz izcelt to, ko vairāk vērtē prestižo reitingu veidotāji, un indeksos iekļuvušās izglītības iestādes visas ir «pēc viena ģīmja un līdzības», kas neatbilst patiesajai kopainai.
Jaunajam Eiropas līgas reitingam būs jāsabalansē pētījumu un izglītības kvalitātes vērtējums augstskolās, kā arī jāakceptē augstskolu daudzveidība. Šim projektam atvēlēti 1,2 miljoni eiro, tā plānošana notika 2009.gada otrajā pusē, savukārt 2010.gadā Eiropas līgas reitings tiks izmēģināts ar 150 augstākās izglītības iestādēm no visas pasaules, sākotnēji koncentrējoties uz inženierzinātnēm un biznesa skolām.