Nepateicīgs ir žurnālista darbs, kad jāraksta par tādu valsti kā Ukraina - pārlieku lielu, pārāk dažādu un dažādu vēsmu ietekmētu valsti. Ar to vien, ja kādreiz tur būts, nepietiek. Nepieciešams regulāri atsvaidzināt iespaidus, un tikai tā iespējams saprast gandrīz neiespējamo, cenšoties aptvert, kas tad patiesi šobrīd notiek ar Ukrainu. Tādās reizēs vēlams ņemt talkā detaļas un atcerēties pieredzēto. Tas var palīdzēt, un nozīme ir visam, sākot jau ar ukraiņu robežsargiem uz poļu robežas, kas strādā korekti un spējīgi pat pasmaidīt. Laba zīme, iebraucot svešā valstī, un tas nekas, ka ceļa klājums nepilnu 200 kilometru attālumā līdz Rietumukrainas galvaspilsētai Ļvovai ir grumbuļains un nenopļautās pļavas atgādina, ka neatrodamies vairs Polijā. Smaržo lauki un zāle, melnā zeme šķiet kā ar taukiem ieziesta, kam atbilstošos apstākļos vajadzētu kalpot par pamatu labklājībai. Nabadzīga ceļmalas tirdzniecība - zemnieki pārdod tomātus, kartupeļus, sīpolus, ābolus, arī mājās brūvētu degvīnu. Politiskie uzskati - gatavība aizstāvēt ukraiņu valodu.
Ļvovas vadība ar mēra amatā otro termiņu esošo Andreju Sadoviju priekšgalā ir gandarīta par Eiropas futbola čempionāta spēļu aizvadīšanu, kas daudziem mūsu kontinenta iedzīvotājiem atklājis vēsturiski un kulturāli bagāto pilsētu. Pilsētas centrā vietējie iedzīvotāji tiek mudināti parakstīties par promaskaviski orientētā prezidenta Viktora Janukoviča atstādināšanu. Iemesls - valsts konstitūcijas pārkāpšana, prezidentam parakstot likumu par krievu valodas statusa paaugstināšanu. Mērs un citi vietējās inteliģences pārstāvji vairās pārlieku dramatiski par to izteikties, tomēr bažas pastāv. Pirmo reizi nākas uzklausīt Ļvovas inteliģences viedokli, ka valsts ir pārlieku liela un esot zudis kādreizējais entuziasms par iespējām pārliecināt valsts austrumu reģionus, kurp ejams Ukrainai. Citi apgalvo, ka Ukrainas valdošais oligarhiski bandītiskais režīms, lai gan noziedzīgs savā laupītkārē, tomēr (par laimi!) zem Maskavas tupeles nokļūt negribot.
Neatkarības diena Kijevā. Daļa ukraiņu aicina uz skandalozo likumu atbildēt individuālā līmenī, apzinoties, kādā valodā domā, runā un kādu valodu aizstāv. Varbūt Janukoviča vadītās Reģionu partijas nepārdomātais likums liks lielākam skaitam ukraiņu padomāt par savu valodu.
Kāda Odesas degvielas uzpildes stacijas darbinieka rupjā izturēšanās momentā atgriež īstenībā - esam tajā pašā valstī, taču citā Ukrainā. Reģionu partijas plakāti norāda: «Tev jārunā vienīgajā savā (krievu) valodā!» Vecais piemineklis Katrīnai II. Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju arī runā krievu valodā. Arī ukraiņu Igora un Olgas ģimene. Tas gan nenozīmē, ka viņi nav Ukrainas patrioti. Viņu dēls mācās vienpadsmitajā klasē, un, pēc vecāku apgalvotā, šie jaunieši esot lieli Ukrainas patrioti.