LZP pat necerot, ka šis solis palīdzēs uzlabot projektu kvalitāti, galvenais esot administratīvais ieguvums, taču uzrunātie pētnieki norāda, ka tas neattaisno spēles noteikumu maiņu tās gaitā, kas turklāt atsevišķiem spēles dalībniekiem liedza iespēju to turpināt.
Mehāniska apvienošanās
Problēma radās, mainot kārtību, kādā pērnā gada nogalē tika sadalīts 2,34 miljonu latu vērtais zinātnes grantu finansējums. Iepriekšējos gados zinātnes projektu naudas dalīšana balstījās uz principu - labāk teju visiem pamest pa drupačai jeb pāris tūkstošu latu finansējumam, nevis spēcīgākajiem pa pienācīgam kumosam. Tagad noteikts minimālā finansējuma slieksnis, kas humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir 10 tūkstoši latu, bet dabas un inženierzinātnēs - 13 tūkstoši.
Taču ar šo soli LZP faktiski mainījusi noteikumus spēles vidū, jo noteiktais limits attiecas ne tikai uz jaunajiem, bet arī iesāktajiem projektiem, kuru pieprasītā nākamā gada finansējuma apmērs turklāt nedrīkst būt lielāks kā pērn. Tieši iesākto pētījumu ir vairākums, jo daudzus zinātniskos projektus tikai pērn apstiprināja uz četriem gadiem, taču toreiz nekādu finansējuma limitu nav bijis un neviens arī nav nojautis par gaidāmo noteikumu maiņu. Sevišķi daudz mazbudžeta grantu ir sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kur daļai projektu finansējums svārstās 2000-3000 latu robežās. Lai varētu tikt pie finansējuma, mazajiem projektiem bija tikai viena izeja - apvienoties ar citiem, lai sasniegtu minimālā finansējuma slieksni. Dažos gadījumos LZP gan atkāpās no konkursa nolikuma un piešķīra finansējumu projektiem, kas nav sasnieguši finansējuma limitu. LZP priekšsēdis Elmārs Grēns stāsta, ka izņēmumi attiecas uz specifiskām zinātnes nozarēm, kurās ir maz projektu un nav bijis, ar ko apvienoties.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) norāda, ka projekti jāapvieno tāpēc, lai zinātnieki neiesaistās daudzos projektos, kur visur strādā ar 0,2 un 0,15 slodzēm. «Ja tas ir viens projekts, kas ir vērsts uz vienu rezultātu, pievienotajai vērtībai vajadzētu būt lielākai,» saka T.Koķe. Skaidru atbalstu vai kritiku LZP rīcībai ministre pagaidām nevēlas paust, jo viss esot atkarīgs no izpildījuma: «Ja tas ir kaut kas mākslīgs un cilvēki savā starpā nerunā, tad tam nav nekādas jēgas. Bet, ja tas tā nav, tad, protams, ka atbalstu.» Ar daļu no LZP iesniegtajiem projektiem iepazinās arī Diena, un tie ļauj secināt, ka daudzos gadījumos ir bijis pirmais variants - apvienošana bijusi mākslīga, jo tēmas bijušas pārlieku atšķirīgas. Viens no šādiem piemēriem ir LU profesora ekonomikas zinātnē Elmāra Zelgalvja vadītais projekts «Finanšu un kredīta politika un atbilstošu instrumentu izmantošana ekonomikas cikliskās attīstības apstākļos. Ekonomikas un juridisko zinātņu aktualitātes jautājumi». E.Zelgalvis norāda, ka apvienojies ar pazīstamākajiem pētniekiem, tomēr arī turpmāk strādāšot katrs par sevi, jo vienā projektā kopā salikti pārāk dažādi aspekti. Savukārt A.Zobenas vadītajā projektā apvienoti visi LU sociologu granti, tomēr arī tad pietrūcis 350 latu, lai sasniegtu 10 000 latu robežu, tāpēc LZP ieteikusi projektam pievienot vēl vienu grantu no Daugavpils Universitātes pedagoģijas programmas.
Izbeigšot «klonēšanu»
E.Grēns nenoliedz, ka projektu apvienošana notikusi formāli, bet LZP arī neesot cerējusi, ka tie saturiski tuvināsies. Šogad daļa projektu izskatīsies kā sivēnu krustošana ar priedēm, bet daļā apvienošanās rezultāts esot labs un tie varētu arī savstarpēji tuvināties. Viņš pieļauj, ka šis solis mudinās zinātniekus iesniegt lielākus jaunos grantu projektus.
LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns Andris Kangro, kurš arī vada vienu no apvienotajiem projektiem, norāda, ka saprot LZP loģiku, jo pāris tūkstošu latu vērtajiem grantiem nav nekādas perspektīvas, tomēr šādas pārmaiņas esot nelaikā. Tās nevajadzējis veikt finansējuma trūkuma apstākļos, turklāt spēles noteikumiem bija jābūt skaidriem pērn, kad projekti tika iesniegti. A.Zobena akcentē, ka zina pētniekus, kas noteikumu maiņas dēļ pērn iesāktos projektus vairs neturpinās, jo neesot zinājuši, ka var kaut tikai formāli apvienoties ar citām nozarēm. Viņa par savādu uzskata arī pašu jauno grantu naudas sadales loģiku, jo tagad prioritāri ir projektu formālie aspekti un tikai pēc tam tiek vērtēts saturs, lai arī vajadzētu būt otrādi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektors Pēteris Rivža un LU Juridiskās fakultātes profesors Kalvis Torgāns norāda, ka zinātniekiem vispirms jāpastrādā, lai redzētu, vai apvienošana dos kādu ieguvumu.