Arī maniem bērniem pirmais septembris saistās ar svētkiem, un to nosaka ne tikai skolotāju sveikšana ar ziediem un pēcpusdienas torte, par īpašo atmosfēru gādā arī skola - meitai pirmā bērnudārza diena sākas ar rotaļām un dziesmām dārzā, dēla skolā bērniem pēc svinīgā koncerta notiek pasēdēšana klasē kopā ar vecākiem, mielojoties ar kliņģeri un pārrunājot vasaras piedzīvojumus. Pavisam īpašs šis brīdis ir pirmklasniekiem, tāpēc viņi tiek lutināti ar nelielu dāvaniņu.
Mini Diena šoreiz piedāvā ieskatu pirmās skolas dienas atzīmēšanas tradīcijās.
Cittautu tradīcijas
Daudzās valstīs pasaulē pirmā skolas diena netiek īpaši svinēta, nav arī izplatīta tradīcija dāvināt skolotājiem ziedus. Taču Vācijā jau vairāku gadsimtu garumā ir paradums apdāvināt skolēnus, un šo tradīciju aizguvušas arī citas valstis, piemēram, Francija, Amerika. Jau XIX gadsimtā vācu bērni, pirmo reizi dodoties uz skolu, saņēma turzu ar saldumiem, tādu kā ceļamaizi. Tajā mēdza likt našķus, piemēram, cepumus, kas veidoti burtu formā. Saldumu turzu sagatavoja un savām atvasēm pasniedza vecāki, vēlāk radās ideja skolā veidot saldumu turzu koku - uz dāvanas uzrakstīja bērna vārdu un pakarināja īpašā statīvā. Beidzoties pirmajai mācību dienai, mazais skolēns atrada savu dāvanu un varēja to «noplūkt». Laika gaitā turzas saturs ir mainījies, un pamazām saldumus aizstāj praktiskākas dāvanas: krītiņi un zīmuļi, grāmatas un nelielas rotaļlietiņas. Vecāki var ne tikai komplektēt to paši, bet arī iegādāties gatavu.
Par pirmās skolas dienas piedzīvojumiem Dānijā trīs skolēnu tētis Pērs Jūls Ulrihs stāsta: «Īpaša šī diena ir pirmklasniekiem. Nav tā, ka skolas organizētu ko svinīgu, taču visi saprot, ka mazie ir nobažījušies - jauna vieta, nezināma kārtība, sveši cilvēki... Pozitīvi, ja pirmklasnieks jau pavasarī ir iepazinies ar savu skolu. Vairākas mācību iestādes piedāvā tādu iespēju.
Ja ģimenē ir vairāki bērni, parasti viņi apmeklē vienu un to pašu skolu. Mazākajam, kurš uz skolu dodas pirmoreiz, tas noteikti sniedz drošības izjūtu.»
Daudzās skolās nepieciešams nēsāt skolas formu. Tas ne vienmēr ir pilns apģērba komplekts, tā var būt veste vai jaka, vai cepurīte ar skolas zīmolu un tai raksturīgās krāsās. Kā rāda Pēra pieredze, par to vairāk priecājas pirmklasnieki, nevis pusaudži.
Svarīgās dienas rītā tētis palutina mazos ar gardām brokastīm un dodas uz skolu.
Pērs atzīst - cik bieži iespējams, viņš izvēlas sabiedrisko transportu vai velosipēdu, jo tādējādi bērns iepazīst ceļu, satiksmes noteikumus un var pārrunāt redzēto. Pirmajā skolas dienā tas arī palīdz izkliedēt satraukumu.
Klasē mazie parasti dodas bez vecākiem, taču pirmajā dienā ir tikai iepazīšanās stunda, kad bērniem izstāsta skolas noteikumus un citas praktiskas lietas. Bieži vien bērni satraucas, ar ko sēdēs kopā vienā solā, un reizēm no tā, cik piemēroti skolotājs mazos sasēdina, ir atkarīgs savstarpējo attiecību klimats klasē. Šajā mācību stundā pirmklasnieki saņem dāvanā savu pirmo skolas grāmatu.
Pēra ģimenē ir pieņemts pārrunāt gūtos iespaidus un bērni nebaidās jautāt par neskaidrībām. Tā kā Dānijā uz skolu dodas jau sešgadnieki, ļoti svarīgi, ka vecāki mazos atbalsta un skolas gaitas pasniedz kā priecīgu un nozīmīgu notikumu. Šajā dienā rīko svētku pusdienas un pirmklasnieks arī no vecākiem saņem nelielu ar skolas tematiku saistītu dāvaniņu.
Apģērba etiķete
Daudzu bērnu vecāki vēl atminas, ka pirmajā skolas dienā gludināts baltais priekšautiņš, kājās vilktas baltas zeķes ar bumbuļiem, visa tērpa pamatā bija tumši zilais tonis, bet atkāpes no ierastā - neiespējamas. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šis tas ir mainījies. Pēc etiķetes pirmā septembra forma joprojām ir svinīga, tas paredz baltu kreklu vai blūzi, glītus svārkus meitenēm vai uzvalka bikses puišiem, taču gadās, ka bērns ierodas tērpies tā, kā pašam tīk. Tomēr ir izņēmumi, sevišķi, ja skolās ieviestas īpašas formas.
Pieredzē dalās Rīgas Franču liceja direktora vietniece izglītības jomā Māra Kalniņa. «Rīgas Franču licejā skolēnu formas ir jau kopš 1999. gada. Tas ir sava veida piederības simbols skolai, Franču liceja saimei. Skolēnu vecāku padome kopā ar speciālistiem veidoja modeļus, diskutēja par piegriezumu, stila niansēm. Skolas formu valkāšana uzsver, ka skola ir mācību vieta, nevis materiālā stāvokļa izrādīšanas iestāde, un īpašais tērps to nodrošina. Arī skolēnu vecāki esot atzinuši, ka tā ir ērtāk.
Skolēnu formām ir trīs dažādi tērpu modeļi: 1.-4. klasei, 5.-6. klasei un 7.-9. klasei. Pieejami arī trīs dažādi stili - klasiskais, sportiskais un romantiskais -, atkarībā no gaumes bērni var izvēlēties sev tuvāko. Komplektos ietilpst krekli, blūzes, polo krekliņi, bītlenes, vestes, žaketes, bikses, svārki un sarafāni. Ikdienā tos var kombinēt pēc noskaņojuma, bet svētku reizēs parasti velk žaketi ar biksēm vai svārkiem un baltu kreklu.
Katram nākamajam gadam tērpu pasūta jau jūnijā. Atkarībā no vecāku rocības apģērbus var iegādāties gatavus vai pasūtīt pie šuvēja.»