Lemberga rīcība vienmēr piesaista mediju uzmanību. Tāpēc daudzi savā politiskā retorikā vai uzbrukumos, izmantojot Lemberga vārdu, mēģina izmantot viņa popularitāti, lai celtu arī savu atpazīstamību un popularitāti.
Vai te ir tikai Lemberga faktors? Mēdz taču būt arī citi spoži personāži, kuru saulītē pagozēties ne tik pamanāmajiem.
Nē, tur ir tā lieta, ka Lemberga tēls, ja skatāmies no komunikāciju viedokļa, ir zināms fenomens, ņemot vērā ilglaicīgumu un viņa paša pietiekoši lielo atraktivitāti. Viņš jau arī, tā teikt, ļoti labi māk spēlēt šo spēli tā, lai sabiedrībai patiktu. Es pat uzreiz nevaru pateikt, ar ko vēl varētu mesties cīņā, lai dabūtu tādu PR efektu, kā iestājoties pret Lembergu.
Tad galvenais produkts, ko varam sagaidīt no politiķa, kas izvēlas šādu publiskas kaušanās taktiku, ir bļaustīšanās, cik viss ir slikti, nevis konkrēts piedāvājums, kā visu darīt labāk?
Negāciju un problēmu valstī netrūkst. Kaimiņš kā tāds vējdēļotājs ķer šo negāciju vēju un atraktīvā veidā, izmantojot savas aktierprasmes un zināmā mērā to, ka viņš sevi demonstrē kā cilvēku, kuram nav robežu, runā par šo negāciju it kā atmaskošanu un cīnīšanos ar tām.
Zināms anarhisms - saskaldīsim visu, par to, kas būs pēc tam, domāsim pēc tam?
Nē, es pat neteiktu, ka viņš grib saskaldīt. Runa ir par to, ka viņa elektorāts viņam nemaz neprasa, kā mēs ko atrisināsim - viņiem svarīgi, lai ir, kas publiski pateiktu, kas ir slikti, nevis piedāvātu risinājumu, lai būtu labi.
Bet, kad šādus kritizētājus ievēl parlamentā, tad gan cilvēki sāk gaidīt konkrētu rīcību. Ja tādas nav - viļas.
Tādi kā Kaimiņš ar savu popularitāti parlamentā ievelk arī cilvēkus, kuri, būdami entuziasma pilni, grib piedalīties politikā, un tieši tie viļas pirmām kārtām. Jo viņiem tiek radītas nepamatotas gaidas, ka, tiekot parlamentā, kopā ar savu līderi visu mainīs. Būsim reālistiski - Kaimiņa kungs jau vairākus gadus ir parlamentā, neizskatās, ka viņš būtu kaut ko radikāli mainījis, īpaši saistībā ar tām negācijām, par ko viņš runā. Kaut vai reemigrācijas jautājumā.
Un vilsies, protams, arī vēlētāji, kuri nobalso un pēc tam redz, ka tur nekas nesanāk. Interesanti, ka te varam saskatīt analoģiju ar Somiju, kur populistiskā True Finns (Īstie somi - angļu val.) nokļuva pat valdībā, un, tiklīdz tas notika, viņu iepriekš augstais reitings sabruka, jo tajā brīdī viņiem bija jāsāk pa īstam valdīt, realizēt savu politiku.
Vai Kaimiņa izveidotās partijas gadījumā varam runāt par ideoloģiju, ko tā pārstāv?
Ideoloģija ir ideju, domu kopums, caur kā prizmu skatās uz notiekošo valstī. Un te ir tā lielā atšķirība - viņš vairāk sērfo pa negācijām, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, bet ideoloģija jau nevar būt tāda, ka tagad es pabļaustīšos pret Lembergu, pēc tam aizskriešu nobalotēšos Ventspilī, tad asi izteikšos, cik slikts ir Radio Pieci... Ideoloģija ir tas ideju kopums, uz kā bāzējas piedāvājums, kā tad mēs risināsim šīs aktualizētās negācijas. Līdz ar to Kaimiņam un, es domāju, arī viņa vēlētājam ideoloģija nemaz nav vajadzīga.
Cik ilgi var tā noturēties, kā saki, sērfojot vienīgi pa negācijām? Līdz Saeimas vēlēšanām taču vēl ilgs laiks.
Te ir vairāki aspekti. Viens - vai viņi piedalīsies pašvaldību vēlēšanās. Tā ir ļoti nopietna dilemma - no vienas puses vajadzētu piedalīties, ja sevi uzskata par nopietnu partiju un sevi piesaka arī uz Saeimu...
Un ja pats Kaimiņš jau atvēzējies uz Ventspils mēra amatu.
Ventspils nav visa Latvija. Ventspilī ir viens mandāts tā sauktajiem opozicionāriem, un to viņš var bez liela saspringuma dabūt, bet vienlaikus tad pazaudēs vietu parlamentā un tā tribīni. Taču, ja startē pašvaldību vēlēšanās, šai partijai būtu jāpiesaka sevi arī Rīgā, kas arī var nenest lielus panākumus.
Otrs aspekts - Kaimiņš ir pieteicis savu «septīto frakciju». Te ir jautājums par kadru sastāva politisko kvalitāti. Es gribu redzēt, cik ilgi viņa domubiedriem pietiks pacietības iet uz komisiju sēdēm un vienkārši sēdēt malā un klausīties, kas notiek.
Un trešais - viņam vajag vēl četrus «Kaimiņus», lai Saeimas vēlēšanās ir ko likt katra vēlēšanu apgabala saraksta priekšgalā. Ja ne, var gadīties piedzīvot līdzīgu problēmu, kā bija Ingunai Sudrabai - reitingi bija it kā augsti, bet rezultāts nemaz ne tik spožs.
Vai aktieris Kaimiņš politikā ir pats sev režisors vai varbūt tikai aktieris, ko nemanāmi kāds bīda un groza?
Ir varbūt ne režisors, bet producenti, kas apmaksā izrādi. Politiku nevar taisīt bez naudas. Pasakām, ka pietiek ar biedru naudām, es, atklāti sakot, neticu. Kaut vai paziņojums, ka viņš varētu balotēties Ventspilī, ir viena no pazīmēm, kas varētu liecināt, no kurienes tas vējš pūš.
Kā var fiksēt šādus pasūtījuma darbus?
To negāciju ir daudz, bet ir tikai neliels skaits, kurām viņš var pievērst uzmanību. Tad nu būs jāskatās, kur šī partija īpaši centīgi strādā. Protams, noteikti būs divi virzieni - viens, lai piesaistītu balsis un uzmanību, bet otrs - kur tiek, teiksim tā, atstrādātas jeb realizētas atbalstītāju intereses.
Bet, redzot, ka ar viņiem manipulē, biedri var vilties pat ātrāk, nekā iepriekš runājām?
Kad partiju nodibina, entuziasms sit augstu vilni, visi gatavi aktīvi doties politikā, bet ar laiku cilvēki pamana divas lietas. Viens, ka tas viss prasa šausmīgi daudz laika, ļoti profesionālu iesaisti un tas nozīmē, ka kādam pa to laiku tevi jāalgo, jo katram taču nepieciešami arī līdzekļi, no kā dzīvot. Otrs - nodarbošanās ar politiku saistīta ar izdevumiem, jo pat vislētākās kampaņas maksā kaut kādu naudu. Daudziem tā būs ļoti sāpīga atklāsme, ka politiku par velti nevar uztaisīt. Kādam tā nauda ir jāiedod, es šaubos, ka tie šajā gadījumā būs biedri, kuri pēkšņi sametīsies pa 2000 vai 3000 eiro.
Absolūti lielākajam vairumam cilvēku 2000 eiro ir liela nauda, ko tāpat vien citu labā neziedo, saprotot, ka tikai daži būs tie, ja tā var teikt, izredzētie, kas tiks pie deputātu mandātiem.
Tieši tā. Es neticu, ka Saeimas vēlēšanās viņi varētu iegūt 50 vai vairāk vietu. Visdrīzāk - septiņas vai astoņas, knapi pārkāpjot 5% barjerai. Tas būs neliels cilvēku skaits, kas kļūs par deputātiem, saņems algu, uzsāks profesionālu politisku darbību. Pārējiem būs jānodarbojas ar to, ko nodarbojušies.