«Uzvaras kolonnas atjaunošana labi iekļautos 2014. gada pasākumos, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta,» izteicies Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC). Savukārt Rīgas mēra viedoklis skan tā: «Šis projekts ir svarīgs, bet tiks realizēts tikai tad, kad tam būs nauda. Neesmu pārliecināts, ka 2012. gadā mums būs brīvs miljons.»
Rodas jautājums, vai mums vajag šādu piemiņas zīmi cariskās Krievijas uzvarai pār Napoleona karaspēku. Kolonnu XIX gadsimta sākumā uzslēja par Rīgas tirgotāju ziedojumiem, un sākotnēji tā atradās Rīgas pils priekšā, 1938. gadā to pārcēla uz Viesturdārzu, bet tagad kolonnas atliekas atrodas noliktavā Varoņu ielā. Daudzi manis sastaptie rīdzinieki nebija neko dzirdējuši par šādu pieminekli, un nācās viņiem skaidrot, kas tas ir. «Ja tā prasa lielas investīcijas no Rīgas domes, tad nav nepieciešama, jo tā nav Latvijas simbols,» spriež Krišs. Kārlim šķiet, ka nauda labāk jāatvēl kādam jaunam veloceliņam. Daiga sākumā atzīst, ka vārds «kolonna» viņai saistās tikai ar skaistumkopšanu, taču vēlāk izsakās, ka Rīgā ir tik daudz pieminekļu, kas ar Latviju nav saistīti, ka kāds jauns nevienam netraucētu. «Mums jau ar de Tolli pietiek, es domāju, ka gana, ir daudz citu varoņu, kam uzstādīt pieminekli,» prāto Livars, kurš labāk Rīgā redzētu pieminekli Ojāram Vācietim. Žanete saka, ka skaistas lietas pilsētai ir vajadzīgas, taču nedomā, ka šādam piemineklim būtu jāvāc tautas ziedojumi: «Es nezinu, kāpēc tieši šis notikums ir izcelts. Ir jāredz argumenti. Tas prasa sabiedrības domāšanu.» Daina spriež, ka Rīgas mēram vajadzētu nopietnāk izturēties gan pret saviem pēdējā laika izteikumiem, gan plāniem, ko būvēt Rīgā.
Rīgas domes iepriekšējie vadītāji nav īpaši atbalstījuši pat privātpersonu atjaunotos pieminekļus, kas atgādina par Krievijas impēriju. Savulaik bija ažiotāža ap Pētera Pirmā pieminekli, kura atjaunošanu finansēja Jevgeņijs Gombergs. Uzņēmējs saka: Uzvaras kolonnai naudu neziedos, jo visu, ko esot gribējis atjaunot, jau esot atjaunojis. Viņš brīnās, ko īsti paredzēts atjaunot, jo granīta kolonna ir ļoti stipri cietusi, bet visi bronzas rotājumi neatgriezeniski zuduši, kad tos aizveda uz Vāciju jau 1915. gadā.