Viens no spilgtākajiem pēdējā laika piemēriem vērojams Itālijā Kapri salā, kas pasaulē pazīstama kā iecienīta turīgu ļaužu atpūtas vieta. Kapri dzīvo ap septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju un mīt vismaz tūkstotis suņu. Par iecienītāko nokārtošanās vietu dzīvnieki atzinuši tieši Kapri ielas. Amatpersonas jau sen mēģina cīnīties ar šo problēmu, taču veltīgi. Tūristiem un salas iedzīvotājiem pa vēsturiskā centra ielām bieži vien «nākas pārvietoties kā slaloma trasēs», raksta _The Daily Mail_. Turpmāk uz ielām pamestie suņu ekskrementi tiks nodoti DNS izmeklēšanai, lai atrastu suņa saimnieku, vēsta laikraksts _La Stampa_.
Pieņemts lēmums no 1. jūnija ikvienu suņu atstāto čupiņu nogādāt ekspertīzei laboratorijā, kur pēc DNS analīzēm tiks identificēts vainīgais. Ar suņa saimnieka atrašanu nebūs lielu problēmu, jo jau labu laiku salā ikvienam sunim ir jāiziet speciālas pārbaudes, lai nepieļautu ar leišmaniozi inficētu dzīvnieku atrašanos Kapri. Par suņu ekskrementu nesavākšanu dzīvnieka īpašniekam varēs piespriest naudas sodu no 25 līdz 1500 eiro. Ar šādu ideju klajā nācis pilsētiņas mērs Kiro Lembo.
Tomēr DNS analīzes nebūs lēts prieks. Kā raksta Napoli Today, viena parauga identificēšanai nepieciešami aptuveni 70 eiro. Taču Kapri ielu tīrīšanai ik gadu tiek iztērēti ap pieci miljoni eiro. «Mēs tīrām centra ielas vismaz 20 reižu dienā. Bieži vien tieši suņu ekskrementu dēļ jāizsauc strādnieki ārpus viņu darbalaika,» vides speciālista Roberto Ruso teikto citējusi La Stampa. Viņš uzsver, ka likums nebūt nav domāts, lai ierobežotu suņu skaitu salā, bet uzskatāms kā mēģinājums raisīt atbildības izjūtu dzīvnieku saimniekos.