Pieprasa atvainošanos
Skandālu aizsāka Dienvidkorejas laikraksts The Korea Times, kas pēc sprādzieniem Maskavā publicēja divas šai tēmai veltītas karikatūras. Vienā no tām attēlota ar izkapti bruņota Nāve, kas iejukusi Maskavas metro pasažieru pūlī. Otra karikatūra ir vēl provokatīvāka - pie uzspridzinātiem vagoniem redzams milzīgs krievu lācis, kas izplūdis asarās. Šo domu papildina The Korea Times slejās publicētais komentārs, kurā pausts viedoklis, ka čečeni iesaistījušies cīņā par neatkarību no «impēriskās» Krievijas.
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka Dienvidkorejas laikraksta rīcība vērtējama kā «ņirgāšanās par bojāgājušo piemiņu». Krievijas vēstnieks Dienvidkorejā pieprasījis oficiālu atvainošanos par aizvainojošo karikatūru publicēšanu. The Korea Times pēc dažām dienām piekrita atvainoties un uzsvēra, ka laikraksts nav gribējis aizskart krievu jūtas. Karikatūru autors nemaz nebija korejietis, bet gan kāds Taizemē dzīvojošs franču karikatūrists. Viena no karikatūrām vēlāk parādījās arī Indonēzijas laikrakstā The Jakarta Post.
Beļģijas žurnālā Knack tikmēr parādījusies cita mākslinieka karikatūra, kurā redzami metro vilcieni, kas kursē caur Krievijas premjera Vladimira Putina galvaskausam līdzīgu veidojumu. Dmitrijs Rogozins, Krievijas sūtnis NATO, nekavējoties paziņojis, ka par šādām karikatūrām «nevis jāprasa atvainošanās, bet gan jādod pa purnu». Krievijas laikraksts Rosijskaja gazeta piebildis, ka šādas karikatūras atražo aukstā kara stereotipus un mītus par Krieviju.
Publicistika, nevis humors
Tiesa gan, pēc Maskavas terora aktiem karikatūras parādījušās arī pašā Krievijā. Piemēram, vienā no tām redzams, kā sarunājas divas Krievijas amatpersonas: «Nezvēri atkal metro uzspridzinājuši…» Valsts domes priekšsēdētājam Borisam Grizlovam līdzīgais sarunu biedrs, kurš gozējas pie Mercedes limuzīna, atbild: «Mūs neiebiedēs! Mēs ar metro nebraucam!»
Daži komentētāji atgādina, ka britu prese pēc 2005. gada sprādzieniem Londonā neatturējās no karikatūru publicēšanas par šo tēmu, jo Eiropas kultūrā karikatūra tiek uzskatīta ne tikai par humora, bet arī par publicistikas žanru. Arī pašā Krievijā karikatūras izmantotas kā politisks ierocis, piemēram, pirms dažiem gadiem Krievijas aģentūra Regnum rīkoja karikatūru konkursu Nāvi fašistu okupantiem!, kurā tika izsmieti Latvijas valsts simboli, piemēram, Brīvības pieminekļa zvaigznes tika aizstātas ar nacistu kāškrustu.