Berlīnes jaunā lidosta ir līdz šim lielākais un grandiozākais civilās inženierijas projekts Eiropā, kurā plānots uzņemt līdz pat 27 miljoniem pasažieru gadā. Lai gan celtniecības izmaksas sākotnēji lēstas 2,5 miljardu eiro (1,76 miljardi latu) apmērā, kavēšanās projektu ievērojami sadārdzinājusi, un valstij tagad jāiegulda vēl viens miljards eiro. Jaunākie aprēķini vēsta, ka lidostas būve kopumā izmaksās vairāk nekā četrus miljardus eiro.
Celtni par godu bijušajam Vācijas galvaspilsētas mēram plānots nosaukt par Berlīnes Brandenburgas Villija Branta lidostu. Sākotnēji tās atvēršana bija paredzēta jau 2011. gada novembrī, tad to atlika līdz šī gada 3. jūnijam, taču izrādījās, ka jaunās būves ugunsdrošības sistēmā ir nepilnības.
Pārmetumu krustugunīs nonācis Berlīnes mērs Klauss Vovereits, kuru vaino kompetences trūkumā un nespējā pienācīgi novērtēt problēmas, kas vajā lidostas būvi.
Darbu kavēšanās saniknojusi Vācijas aviokompānijas Lufthansa un Air Berlin. Tās aizvien spiestas izmantot divas samērā nelielās Berlīnes lidostas, kuras līdz ar jaunās atklāšanu plānots slēgt. Berlīnes Šēnefeldes un Tēgeles lidostas kopā gadā uzņem ap 24 miljoniem pasažieru.