Bībelē Ābrams ar to baroja savus viesus. Asīrieši jogurtu lietoja, lai uzlabotu veselību, un persiešu sievietes ar to iesmērēja ādu. Vēstures annālēs palicis kāds stāsts par jogurtu, kas paglābis Francijas karali Fransuā I ja ne no nāves, tad pilnīgi noteikti no nomācošiem garastāvokļiem un mokošiem zarnu darbības traucējumiem. Osmaņu Suleimans Lieliskais aizdevis šim savu dakteri, kas, kā zināja stāstīt pats sultāns, ārstējot ar brīnumainu toniku, gatavotu no aitu piena. Tā nu dakteris kopā ar visu aitu baru vairākas nedēļas ceļoja cauri Eiropai, lai galamērķī augstībai tiktu parakstīts aitu piena jogurts, kas viņu arī izdziedēja. Diemžēl ceļojums aitas tik ļoti nogurdināja, ka tās izvēlējās nomirt, un dakterim nācās doties mājup vienatnē.
Jogurts ir piena brīnišķās pārvērtības. Jo tas patiešām ir tikai piens, pie kura «izskata» piestrādājušas baktēriju komandas, pārvēršot tajā atrodamo piencukuru jeb laktozi pienskābē (tāpēc arī jogurts nereti der cilvēkiem, kas nepanes laktozi). Gala rezultāts ir jogurts parastais. Kad to vairākās marles kārtās notecina vismaz pāris stundu, dabūjam jau pavisam citu jogurtu. No šādiem notecinātajiem visslavenākie ir divi - grieķu un turku. Ne Grieķijā, ne Turcijā tos nesauks par grieķu vai turku jogurtiem. Tiem tur ir savi nosaukumi un savas receptūras. Pie tiem, kas dzīvo vairāk uz ziemeļiem, tātad pie mums, atšķirības starp šiem diviem ir faktiski atkarīgas tikai no ražotāja. Abiem lielākoties ir 10% tauku saturs, izņemot tādus kuriozus kā 0% grieķu jogurts (cik daudz kartupeļu cietes viņi tur saliek?), abi tie ir biezi un krēmīgi. Zvērīgais gardēdis teiks, ka grieķu tomēr ir biezāks, bet turku maigāks pēc garšas. Turklāt pirmajā ir vairāk olbaltumvielu. Nu... izpētot četrus dažādus ražotājus (un nevis zīmolus), man ir grūti to apstiprināt. Vienu atšķirību gan ievēroju - lietotās baktērijas, bet tās atšķiras tikai starp ražotājiem, nevis klasēm.
Ar bulgāru, kas arī neietilpst jogurta parastā kategorijā, ir sarežģītāk un ne tik viennozīmīgi. Lai arī tas nav tik šķidrs kā jogurts parastais, tas tomēr nav arī tik biezs kā grieķu vai turku. Tā tauku saturs parasti ir 5%. Tas nav notecinātais jogurts, un, kaut internetā atrodamas leģendas, ka bulgāri to gatavo no aitu piena un izmanto specifisku baktēriju Lactobacillus delbureckii subsp. bulgaricus, es nespēju atrast nevienu industriāli ražotu bulgāru jogurtu, gatavotu no aitu piena, bet specifiskā baktērija bija atrodama pat visparastākajā jogurtā. Tad kāpēc mums bulgāru jogurts? Nu tāpēc, ka kalnos dzīvojošie bulgāri ir slaveni ar savu ilgmūžību, un pāris teoriju saka, ka jogurts te varētu būt pie vainas.