Manas domas, kas «naktīs iet visādus ceļus», no rīta iet skaisti vienā virzienā - ko mēs bērni darīsim un kad pelnu putru vārīsim, ja tās 100 gudrākās galvas tiešām pieņems atbildīgo lēmumu un grūti nākušo domu - piešķirt skolotājiem iztikas minimumu. Vēl man ir tā kā neērti un drusku kauns, ka neesmu apsējusi un apstādījusi savu zemes stūrīti ar kartupeļiem, spinātiem, sparģeļiem utt. Pirms mēneša iesējām ar bērniem vairākās kastītēs visādus zaļus lakstiņus, bet tiem arī viss riebjas un tie ļoti negribīgi rosās savam kaujas gājienam pretī saulei. Droši vien tie vēlētos, lai es ap viņiem parušinos, bet rušināšanas prieks manī iemājo tad, kad mājās pavadīta vismaz puse no brīvas dienas, un tā nu lakstiņi cieš veselu nedēļu. Toties vakar dienas vidū ar prieku un pilnīgi bez skaudības aizgāju līdz pils garšaugu dārzam, kurā, par spīti grūtiem laikiem, zeļ skaists un šalcošs dievkociņš, joprojām labi izskatās mana mīlule lavanda un kuplo timiāna cers. Zināms mierinājums (tomēr skauž, ja?), ka arī šajā dobē vēl nav pārcēlies niķīgais baziliks. Ja tas nebūtu tik garšīgs, varētu nospļauties, lai dara, kā grib, bet vēl nezaudēju cerības to dabūt brīvā dabā (dobē). Pagaidām brīvajā dabā ik vakaru kā balerīna uz puantēm ganās gandrīz mājdzīvnieks - kaziņa (stirniņa), sazin ko ošņādama. Šorīt pirms globālo tēmu rakstu darbiem, tepat, metrus divdesmit no mājas, līkņāja buciņš ar ārkārtīgi dekoratīvu galvas rotu un arī izlikās, ka šim kaut kas zālē pazudis.
Pazudis bija un diez vai atgriezīsies dzīvesprieks pasniedzēju sejās, nedēļas nogalē svinot pamatskolu un mākslas skolu izlaidumus. Tā izskatās cilvēki, kas saņēmuši pavēsti doties uz tiesu par nezināmiem noziegumiem, kurus nekad nav pastrādājuši. Mācību gads beidzies, nu taču gavilējiet! Cik no viņiem izrādīsies lieki nākamajā mācību gadā? Ko darīs tie interešu izglītības skolotāji, kuriem pilnas slodzes nemaz nav? Tātad jaunieši mazāk interesēsies par kaut kādām marginālām blakus lietām, par kurām, kā zināms, lai izaugtu paklausīgu aunu/aitu elektorāts, labāk nekad neuzzināt. Kādi izskatīsies skolotāji mācību gada vidū - nabadzīgi, bet tīri ģērbušies; vienmēr izsalkuši, bet labi audzināti? Kam skanēs zvans? Interesanti, vai ne?
«Vēlēšanas» (latv. val.) cēlušās no vārda «vēlēties», krievu valodā gan no vārda - «izvēle». Iespējams, tālab vēlēšanām piemīt nacionālas atšķirības - vieni izvēlas, otri vēlas. Stāsta, ka vēlēšanos nevajagot izteikt, tad tā nepiepildīsies. Par ievilktiem krustiņiem vai vēlēšanu urnām nekas nav teikts. Nav tikai skaidrs, kāda bija tā vēlēšanās.