Identitātes maiņa
Ir literāri darbi, kuru liktenis līdzinās piedzīvojumu romāniem, un Leģenda par Tilu Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu (1867) ir no tiem. Sarakstīšanas laikā popularitāti neguvis darbs, pēc simt gadiem ne tikai kļuvis par nacionālo svētumu, bet ar flāmu kultūru nesaistītās zemēs noteicis mākslinieku likteņu virzību. Leģendai piemīt apbrīnojama spēja izgaismot laiku, kurā tā tiek iestudēta. Vismaz bijušajā padomju telpā tā bijis. Režisors Mihails Gruzdovs Pūcesspieģeli vēlējies iestudēt jau labu laiku. Tiesa, topošajam uzvedumam radniecība ar Šarla de Kostēra iemūžināto varoni ir attālāka. Dailes teātrī iestudēts cits slavens Tils - Grigorija Gorina pēc Š. de Kostēra darba radīta parafrāze.
Pirms kļūšanas par beļģu nacionālo dārgumu Tils bija «dzimis» vācietis - Š.de Kostērs. Gatavojoties laist klajā eposu par flāmu dvēseli, viņš desmit gadu esot pētījis reģiona leģendas un atradis Ziemeļvācijas teikas par Pūcesspieģeli. Literārā eposa varoņi, kas šķiet tuvos rados ar Fransuā Rablē Gargantiju un Pantagrielu vai Servantesa Donu Kihotu un viņa uzticamo pavadoni, patapināti no muļķu kultūras vēlīniem paraugiem. Jokdaris Tils dzen velnu protestantu un katoļu sadursmju laikā tagadējās Nīderlandes teritorijā, toreiz Spānijas kolonijā, cīnoties pret okupantiem. Viņš, raksta Š. de Kostērs, ir pūce un spogulis - gudrība un ākstība, tumsas pasaulei un gaismai vienlaikus piederīgs. Ja gribat, viņš ir arī jūsu, lasītāju, spogulis, jo parādīs, kas slēpjas aiz jūsu maskas. Šobrīd Beļģijā nacionālai Bībelei pielīdzinātais darbs pirmo reizi iznāca XIX gadsimta vidū stilizētā XVI gadsimta franču valodā, jo autors uzskatīja, ka modernā franču valoda nespēj adekvāti izteikt flāmu dvēseli. Darbs ievērību guva tikai ar savu otro izdevumu - 1893.gadā Francijā un Beļģijā iznāca Leģendas par Tilu Pūcesspieģeli un Jēru Maigumu «tulkojums» laikmetīgā franču valodā. Maza valsts ar sarežģītu vēsturi un nacionālo identitāti bija atradusi savu eposu.
Zvans un atriebējs
Ar to Flandrijā Tila stāsts beidzas. Nacionālā valsts ir izkarota, un Tila aicinājumam cīnīties par savu ticību, zemi un kultūru, atriebt pāridarījumus modernās Eiropas centrā īsti nav, kam atsaukties. Tila aicinājumam dzirdīgas ausis atradās citur - Padomju Savienībā. Mūsu skatītāji labāk atcerēsies Pāvela Homska 1966.gadā Jaunatnes teātrī iestudēto Tilu Pūcesspieģeli. Izrādei ar fascinējošo Edgaru Liepiņu titullomā bija ilgs mūžs, un tieši tā Latvijā likusi pamatu leģendai. P.Homskis tēlu veidoja pēc Romēna Rolāna teiktā: «Flāmu Pūcesspieģeļa smiekli ir smejoša Silēna maska, zem kuras slēpjas nepielūdzama seja, rūgta žults, ugunīgas kaislības. Noraujiet masku! Pūcesspieģelis ir briesmīgs. Viņa būtība ir traģiska!» Akrobātam līdzīgais jokdaris, cauri dzīvei smiedams, bija vienlaikus zvans, kas izkliedz slēpjamu patiesību, un atriebējs. Virs skatuves bija iekārts liels, īsts bronzas zvans, bet spēles telpa bija pieblīvēta ar virvēm. Dažas no tām noslēdza cilpa, un izrādes varoņi burtiski dzīvoja karātavu laukā. Savukārt slavenais Dailes jaunā iestudējuma radinieks G.Gorina Pūcesspieģelis 1974.gadā izskanēja visā Padomju Savienībā - Ļenkom to ar Nikolaju Karačencovu titullomā iestudēja Marks Zaharovs, kurš savās atmiņās pēc gadiem rakstīs, ka tieši šis iestudējums uz visiem laikiem krasi izmainīja viņa teātra ceļu.
Gan izrādes, gan tēmas ietekmētas, Tila interpretācijas pēc tam padomju zemē dzima kā sēnes pēc lietus - ideoloģiski klusinātākas, kā, piemēram, 1976.gadā uzņemtā Aleksandra Alova un Vladimira Naumova filma, vai disidentiskas. 1983.gadā Krievijā samizdatā esot publicēta pat opera, kas pirmizrādi gan piedzīvoja tikai 1993.gadā.
Bez politikas?
Laiks ir mainījies un Tilam, iespējams, atņēmis politiskas konotācijas. Par savu jauno iestudējumu teātris raksta: «Leģenda par tautas ākstu Tilu Pūcesspieģeli allaž tiek aktualizēta tautai grūtos laikos, kad vienīgais veids, kā pretoties dzīves grūtībām, cinismam un postam, paliek smiekli. Tils Pūcesspieģelis ir stāsts par tautu un tautas sapni par varoni. Tas ir arī sapnis par brīvu cilvēku, kuru nav iespējams nogalināt.» Vēl šis esot stāsts par jaunību. Tila lomā iejutīsies Dainis Grūbe, kas tikai nesen ienācis profesijā. M.Gruzdovam bijis principiāli svarīgi, lai kopā strādātu teātra labākie pieredzējušie aktieri un viņa audzinātie jaunie. Tāpēc lomas līdzās Artūram Skrastiņam, Vitai Vārpiņai, Jurim Žagaram, Rēzijai Kalniņai, Laurim Dzelzītim, Ievai Pļavniecei, Jurim Bartkevičam, Valdim Liepiņam un Harijam Spanovskim spēlēs arī Inita Dzelme, Artūrs Dīcis, Gints Andžāns, Ērika Eglija, Baiba Neja, Kārlis Freimanis, Mārtiņš Počs, Kristaps Rasims.