Treškārt, eksperimenti ar sociālās apdrošināšanas sistēmu, piemēram, pensiju samazināšana un sociālo pabalstu griestu noteikšana, arī 2. pensiju līmenī novirzāmās sociālo iemaksu daļas būtiska samazināšana, ir mazinājuši nodokļu maksātāju ticību sistēmai kopumā. Ceturtkārt, laikā, kad ir augsts bezdarbs, izdarot izvēli starp nestrādāšanu vispār un strādāšanu nelegāli, liela daļa cilvēku, protams, lems par labu nelegālai strādāšanai un algai aploksnē.
Nākamnedēļ valdība paredzējusi diskutēt par pasākumu plānu nelegālās nodarbinātības mazināšanai. Daļa no plānā iekļautajiem pasākumiem jau pārtapuši pavisam konkrētos likumprojektos. Piemēram, ir pieņemti Darba likuma grozījumi, kas uzliek darba devējam pienākumu ar darbiniekiem līgumus slēgt jau pirms darba attiecību sākšanas. Saeimā jau skatīts ierosinājums Publisko iepirkumu likumu papildināt ar normām, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību pasūtījumu saņēmējiem saviem darbiniekiem ir jāmaksā vismaz 70% no vidējās algas attiecīgajā reģionā.
Interesanta ir arī doma par to, ka risinājumi nelegālās nodarbinātības mazināšanai varētu tikt meklēti kopā darba devējiem un arodbiedrībām, kuras darbojas augsta riska nozarēs - būvniecībā, individuālo pakalpojumu sniegšanā u. c.
Plāns paredz pastiprināt dažāda veida kontroles uzņēmumos, taču, tā kā šo pasākumu veikšanai Valsts darba inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam nav plānots piešķirt papildu finansējumu, tas būs sarežģīti.
Ar sodu un kontroles pasākumu pastiprināšanu nelegālās nodarbinātības problēmas atrisināt nevarēs. Daudz efektīvāk to varētu risināt, intensīvi skaidrojot iedzīvotājiem ne tikai to, kur tiek tērēta nodokļos samaksātā nauda, bet arī riskus, ko ikvienam indivīdam var radīt nodokļu nemaksāšana. Vienlaikus nopietni jādomā par ilgtspējīgas sociālā atbalsta sistēmas radīšanu.#
Sagatavojusi Madara Fridrihsone