Bet krīze skārusi arī viņus. Pašlaik naudu liek kopīgā ģimenes makā un tērē pēc vajadzībām prioritārā kārtībā. Tā kā Inese strādā citā pilsētā, algas dienā tiekot nopirkta mēnešbiļete, vēlāk nomaksāti daži komunālie maksājumi (Inese nemaksā visu summu, iebaroju - tā viņa saka -_,_ lai nesakrājas liels parāds, lai nenoslēdz, piemēram, elektrību). Pārējo naudu viņi tērē pārtikas iegādei.
Ģimenes finansiālā situācija pirms diviem mēnešiem bija smagāka, jo arī Inesei nebija darba. Viņasprāt, pazemojošo apkopējas darbu sieviete atrada tikai ar paziņu palīdzību. «Tūkstoši gribētu būt manā vietā,» viņa sevi ik dienu iedvesmo, jo tādā darbā nekā patīkama neesot. Darot nepatīkamu darbu, arī minimālā alga gandarījumu nesniedz. Otra pelnītāja ģimenē ir vecākā meita, kurai alga ir trīssimt latu. Ar šādu naudas summu četri cilvēki kopā varot izdzīvot.
Desmitajā klasē šogad ies Ineses jaunākā meita Alise. Viņai jaunajam mācību gadam nepieciešamo lietu saraksts neesot garš. Grāmatas tikpat kā neesot jāpērk, tikai dažas darba burtnīcas. Daudz lielākas bažas Inesei ir par to, kā meitai, kura atkal paaugusi, sagādāt piemērotus apavus un siltās drēbes. Alises māte nekad neesot domājusi, ka ar tik lielu aizrautību ķemmēs humpalas, ka varēs pārkāpt pār TĀDA veikala slieksni. Agrāk komisijas veikaliem gājusi garām vīpsnājot, sev solot, ka lietotas mantas nekad nepirks, jo tas ir pazemojoši. Tagad tirdzniecības vietās un tirgū viņa drēbes un apavus tikpat kā nepērkot, tikai apakšveļu. Viņa atklājusi, ka lietoto apģērbu veikalos varot atrast kvalitatīvas lietas, galvenais esot iemācīties «atšķirt drēbi». Lietotie apavi (ap Ls 10-15) ilgāk kalpojot. Pirms trim gadiem Alisei tur pirktās botas saplīsušas tikai šogad. Vēl svarīgi zināt, kurās dienās veikalā ir pievedums, tad meklēšanas process esot pavisam īss.