Ukrainas valdība un rietumvalstis ar aizdomām uzlūko Krievijas humāno misiju, ko tā vēl otrdien pēcpusdienā nebija saskaņojusi ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju (ICRC), un ir brīdinājušas Maskavu neizmantot palīdzības sniegšanu kā aizsegu militāram iebrukumam Austrumukrainā.
Palīdzības konvojs
Krievijas mediji vēsta, ka otrdien agri no rīta Piemaskavu atstājusi 280 baltu smago kravas automašīnu kolonna ar 2000 tonnu smagu humānās palīdzības kravu, kurā esot 400 tonnas putraimu, 100 tonnas cukura, 62 tonnas bērnu pārtikas, 54 tonnas zāļu un medicīniskā aprīkojuma, 12 tūkstoši guļammaisu un 69 dažādas jaudas pārvietojami elektrības ģeneratori, vēsta ziņu portāls NEWSru.
Palīdzības sūtījums paredzēts promaskavisko separātistu kontrolētajai Luhanskas pilsētai, kuras apkaimē jau kopš aprīļa notiek cīņas starp Ukrainas valdības spēkiem un Krievijas atbalstītajiem bruņotajiem grupējumiem. Kādreiz 420 tūkstošu iedzīvotāju lielo pilsētu aplenkusi Ukrainas armija, un tā faktiski ir izolēta no ārpasaules.
ICRC apgalvo, ka situācija Luhanskā un citos separātistu kontrolētajos rajonos ir «kritiska, jo tūkstošiem cilvēku nav pieejams ūdens, elektrība un medicīniskā palīdzība», raksta BBC. Pilsētas likumīgā vadība šonedēļ paziņoja, ka Luhanskas iedzīvotāju skaits ir samazinājies līdz 250 tūkstošiem, lielākā daļa veikalu ir slēgti, pārtrūkusi pārtikas, medikamentu un degvielas piegāde.
Krievijas valdība otrdien paziņoja, ka palīdzības misija esot saskaņota ar Kijevu un ICRC, bet Ukraina un starptautiskā palīdzības organizācija apgalvoja, ka tām nav ne jausmas, kāds ir sūtījuma saturs un galamērķis. Iespējams, ka Maskava kā zaļo gaismu savai humānajai misijai uztvēra Ukrainas prezidenta Petro Porošenko pirmdienas paziņojumu, ka viņš atļauj ICRC pārraudzītu starptautisku palīdzības misiju, kurā piekritušas iesaistīties Eiropas Savienība, ASV un Krievija.
Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Valērijs Čalijs paziņoja, ka Krievijas palīdzības konvoju neielaidīs valstī, bet kravu uz robežas ar Ukrainu atmuitos un pārkraus ICRC norīkotos transportlīdzekļos. Savukārt Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrejs Lisenko, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai krievu humānās palīdzības konvojam ļaus šķērsot Ukrainas robežu, atbildēja, ka to nav sertificējis ICRC, tādēļ palīdzība vispār var nenokļūt Ukrainā.
ICRC misijas Ukrainā pārstāvis Andrē Leršs sacīja, ka organizācija Krievijai ir pieprasījusi iesniegt detalizētu sarakstu ar lietām, ko piegādā humānās palīdzības konvojs, bet tas neesot saņemts.
Valsts sabrukums
Ukraina apgalvo, ka pie valsts robežas pēdējās dienās sakoncentrēti 45 tūkstoši krievu karavīru, tādēļ Rietumi pieļauj, ka Krievija humāno misiju var izmantot, lai ievestu karaspēku Austrumukrainā, kur Maskavas atbalstītie kaujinieki cieš milzīgus zaudējumus. «Mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas var būt aizsegs, lai Krievija nostiprinātu klātbūtni Luhanskā un Doņeckā,» Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss vakar sacīja radio France Info. Par to brīdinājis arī NATO ģenerālsekretārs Andress Fogs Rasmusens.
Arī pašā Krievijā izskan minējumi, ka Kremlis palīdzības konvoju nosūtījis, lai pavērtu ceļu «miera uzturēšanas» spēku ievešanai Donbasa reģionā, kas faktiski nozīmētu Ukrainas sabrukumu. «Ja Kijeva līdz rudenim neatgūs Donbasu, tad notiks valsts sadalīšanās un ienāks miera uzturētāji, kas nozīmēs konflikta ieilgšanu uz gadiem,» politologs Oļegs Kudinovs sacīja intervijā prokremliskajam laikrakstam Moskovskij komsomoļec.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nodēvējis par «absurdiem».