Pozīciju maiņa brieda jau sen. Ķīna ir cilvēkiem bagātākā valsts pasaulē, šajā gadsimtā tā piedzīvo apbrīnojami strauju izaugsmi, ko pa īstam apturēt nespēja pat dižķibele. Tehnoloģiski attīstītā Japāna pēdējos 20 gados piedzīvojusi vairākas krīzes un nīkuļo arī patlaban. Gada otrajā ceturksnī Uzlecošās saules zemē iekšzemes kopprodukta (IK) pieaugums bija tikai 0,1 procents salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un tas ļāva Ķīnai ar vienu soli 10,3% pieauguma apmērā aizsteigties priekšā vēsturiskajiem sāncenšiem.
«Tas nozīmē, ka pasaule pievērsīs lielāku uzmanību Ķīnai, īpaši laikā, kad lielākā daļa rietumvalstu ir iestigušas parādu muklājā,» aģentūrai AFP pavērsiena ietekmi apcer Šanhajas Industriālās bankas ekonomists Lū Dženvejs.
10 gadu līdz ASV
Tagad ķīniešiem atlicis vairs tikai viens mērķis - ASV -, un Pasaules Bankas ekonomisti prognozē, ka aptuveni pēc desmit gadiem arī lepnie amerikāņi varēs «rīt garām traucošās austrumu lielvalsts saceltos putekļus».
Ķīnas izaugsme no globālās ekonomikas viedokļa ir pozitīva parādība, jo tā palīdzēs pārvarēt ekonomisko krīzi. To saprot arī japāņi un cer, ka ienākumu pieaugums valstī, kurā ir desmitreiz vairāk iedzīvotāju nekā pašu mājās, palīdzēs uzlabot eksporta rādītājus. «Ķīnas iekšzemes ekspansija ir ļoti pozitīva Japānas ekonomikai,» laikrakstam The Christian Science Monitor saka Credit Suisse Tokijas biroja ekonomists Takaši Šiono. «Lai arī daži japāņi varētu izjust skaudību, tā tomēr ir liela iespēja Japānas kompānijām.» Gāšana no pjedestāla otrā pakāpiena Japānai ir psiholoģisks trieciens, jo tā prestižajā pozīcijā gozējās kopš 1968. gada, kad izdevās apsteigt Vāciju.
Ķīnas ekonomiskās izaugsmes pamatā ir aktīva, pārdomāta rīcība. Valsts īpašumā esošās kompānijas investējušas miljardiem ASV dolāru raktuvēs un naftas ieguves laukos gan pašmājās, gan Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos.
Līdz labklājībai tālu
Tomēr spožie skaitļi un tituli nespēj uzlabot skarbo vidusmēra ķīnieša ikdienu. Ja rēķina IK uz vienu cilvēku, Ķīnā tas ir 3600 ASV dolāru gadā jeb desmitreiz zemāks nekā Japānā. Vērtējot šo rādītāju, lielvalsts ieņem 105. vietu pasaulē, iesprostota starp divām nabadzīgām zemēm - Albāniju un Salvadoru. 150 miljoni ķīniešu joprojām iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā, un uz nabagu pūļa fona saujiņa miljardieru un grandiozie ekonomiskie dati izskatās vēl nepieklājīgāki. Tiesa, ārvalstu fabriku pārcelšana uz plašo zemi palīdzējusi miljoniem cilvēku izrauties no nabadzības, par to liecina nepārskatāmās ķīniešu studentu un tūristu masas ārzemēs.
Pricewaterhouse Cooper ekonomists Džons Hoksvorts gan brīdina, ka Ķīnas izaugsme ap 2020. gadu sāks piebremzēt, jo viena bērna politikas dēļ sabiedrība novecos un pietrūks darbaspēka, kas sarūpēs pensijas iepriekšējai paaudzei. «Vidusmēra ķīnietis nedzīvos tik labi kā vidusmēra amerikānis vēl vismaz gadsimtu,» sarunā ar aģentūru AP skeptiski uz ķīniešu izrāvienu raugās Wells Fargo Economics ekonomists Džejs Braisons.