Paziņojot par šāgada aizsardzības budžetu, Ķīnas parlamenta pārstāvis Li Džaosjins sacīja, ka papildu finansējums militārajai jomai ļaus atvairīt dažādus draudus valsts drošībai, tomēr nepaskaidroja, kādi ir šie draudi. «Ķīnas ierobežotā militārā spēka vienīgais mērķis ir garantēt valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību,» paziņoja Li. 2010. gadā Ķīna aizsardzībai tērēs par 37,1 miljardu juaņu (2,7 miljardi latu) vairāk nekā 2009. gadā.
Eksperti uzskata, ka Ķīnas militārā budžeta pieauguma samazināšanās zem 10% ir skaidrojama ar globālo ekonomisko krīzi, kas nav gājusi secen arī Ķīnai, un ar komunistu līderu vēlmi nomierināt starptautisko sabiedrību (jo īpaši Taivānu), kas iepriekš paudusi bažas par Pekinas militārā spēka pieaugumu, raksta The Times. Daudzi gan uzskata, ka patiesībā Ķīnas izdevumi militārajām vajadzībām ir daudz lielāki nekā oficiāli publicētie. Arī ASV vairākkārt aicinājušas Pekinu būt atklātākai šajā jautājumā.
Li arī uzsvēris, ka Ķīna joprojām izdevumos aizsardzībai tērē mazāku daļu no iekšzemes kopprodukta (IK) nekā citas lielvalstis. Arī kopumā tās militārais finansējums ir mazāks nekā ASV. «Ķīnas izdevumi aizsardzībai ir aptuveni 1,4% no IK, bet mēs zinām, ka ASV tie ir 4%,» viņš sacīja, piebilstot, ka Lielbritānijā, Francijā un Krievijā šie izdevumi ir vairāk nekā divi procenti no IK.