Tomēr te regulāri strādā 56 darbinieki, un Pack-Klaipeda ir viena no vadošajām rūpnīcām Eiropas Savienībā (ES), kas ražo pārtikas iepakojumus karstajiem ēdieniem un olām, un uzņēmuma produkciju izmanto arī Latvijā. Uzņēmuma klienti atrodas ne tikai ES valstīs, bet arī Norvēģijā, Krievijā un Baltkrievijā.
Rūpnīca izgatavo 11 miljonus iepakojumu gadā un nākotnē jaudu cer palielināt līdz 14 miljoniem iepakojumu.
Uzņēmuma komercdirektors Lins Šimanskis Dienai izrāda iekārtas, taču fotografēt visas neļauj. «Arī mūsu ražošanai ir savi noslēpumi,» ieintriģē L. Šimanskis un turpina, «Baltijā neviens cits tādus iepakojums neražo, tikai ieved no Krievijas vai Baltkrievijas. Latvijā mūsu uzņēmumu pārstāv kompānija Gemoss, strādājam arī ar Co Priedes Ķekavā. Agrāk sadarbojāmies ar olu ražotājiem Madona un Daugavpils putni, taču tad notika uzņēmumu pievienošana Balticovo, un viņi nolēma olas pārdot citos iepakojumos.»
Pack-Klaipeda ir viens no 23 Klaipēdas Brīvās ekonomiskās zonas (BEZ) uzņēmumiem. Zona, kas radīta 2002. gadā, uzņēmusi apgriezienus, tagad dod darbvietas teju 1300 cilvēkiem. Te atrodas 23 kompānijas no visas pasaules, un to kopējais apgrozījums ir vairāk nekā 863 miljoni eiro gadā. Lai būtu šajā zonā un saņemtu nodokļu atvieglojumus, galvenais nosacījums - jāiemaksā miljons eiro.
«Rindā, lai tiktu BEZ, neviens nestāv, jo mēs esam tie, kas stāv rindā pēc uzņēmumiem,» atzīst BEZ ģenerāldirektors Eimants Kiuduls un ar nožēlu bilst, «Polija mums ir pats nopietnākais konkurents investīciju piesaistē, tā nosmēlusi krējumu.» E. Kiuduls stāsta, ka tikai 40% no strādājošajiem uzņēmumiem ir vietējie.
Ar to, ka BEZ atrodas Klaipēdā, lepojas pilsētas dome. Tās pārstāvis Ričards Zulcs stāsta - par spīti tam, ka iedzīvotāju skaits Klaipēdā pēdējos 20 gados samazinājies pat par desmitiem tūkstošiem, ekonomikas zonas klātbūtne palielinājusi pievilcību investoru acīs. «Attīstības rādītājos Klaipēda ieņem otru vietu Lietuvas pilsētu vidū. Mūs pārspēj vien galvaspilsēta Viļņa,» norāda R. Zulcs.
Kaut gan Klaipēdā neviens neuzsver konkurenci ar Liepāju, tomēr tā pastāv. Arī Liepājā ir speciālā ekonomikas zona (SEZ), tikai atšķirībā no Klaipēdas uzņēmumi neatrodas vienkopus.
Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis Dienai stāsta, ka arī Liepājas SEZ ietilpstošie uzņēmumi saņem lielas atlaides - ienākuma nodokļa atlaide ir 80%, nekustamā īpašuma nodokļu atlaide sasniedz pat 100%. «No vienas puses - mēs un Klaipēda esam konkurenti, no otras puses - mēs darbojamies vienā reģionā un esam ieinteresēti, lai kravas plūsmas ietu tieši caur šo reģionu,» stāsta V. Vitkovskis un norāda, ka jebkurš, kurš domā par ražošanu, noteikti salīdzina Liepājas un Klaipēdas zonu piedāvātās iespējas.