Dažas pārmantotas acu slimības var pamanīt jau agrīnā vecumā - dzīvnieka saimnieks, iespējams, ievēros intensīvu vienas vai abu acu asarošanu, vairīšanos no gaismas, blāvu radzeni vai arī aklumu, kas izpaužas kā kucēna slikta orientēšanās telpā, bailīgums, nevēlēšanās rotaļāties vai pat agresija. Nereti gan pārmantotas acu slimības to agrīnajā stadijā var atklāt tikai veterinārārsts.
Biežākās iegūtās acu slimības ir konjunktivīts (acs gļotādas iekaisums), radzenes čūlas - visbiežāk radušās traumas rezultātā, acs iekšējās daļas iekaisums uveīts, keratīts (radzenes iekaisums), glaukoma (acs iekšējā spiediena palielināšanās), katarakta (lēcas saduļķošanās), acs ābola izkritums.
Uz acu slimībām norāda šādas pazīmes: vairīšanās no gaismas (fotofobija), izspiedušās acis, aizvērtas acis (never vaļā vienu vai abas), saduļķotas acis, izdalījumi no acīm, to pārmērīga asarošana, sarkanas acis, acu berzēšan, purna berzēšana gar mēbelēm, zemi.
Ja novēro kādu no minētajiem simptomiem, jādodas pie veterinārārsta. Līdz vizītei ar pašārstēšanu aizrauties nevajadzētu, var tikai ar tīru ūdeni nomazgāt izdalījumus no acs virzienā no ārējā kaktiņa uz iekšējo un iepilināt mākslīgo asaru pilienus vai uzlikt tējas maisiņa kompreses ķermeņa temperatūrā (36 grādi).
Ja dzīvnieks guvis acs traumu, bojājums jānovērtē. Pie veterinārārsta steidzami jādodas, ja radzene ir blāva, no tās izdalās caurspīdīgs vai asiņains šķidrums, ja dzīvnieks netur vaļā aci, ja acs vairs neatrodas savā vietā (acs ābola izkritums), tā asiņo.
Ja acs ābols izkritis un palicis karājamies, nekādā gadījumā nebīdiet to atpakaļ! Steidzami jāpagatavo šķīdums, novārītā ūdenī izšķīdinot tik daudz cukuru, ka tas vairs nešķīst, tad atdzesē līdz ķermeņa temperatūrai, samitrina šķīdumā mīksta auduma gabalu un uzliek uz acs, lai viss acs ābols ir nosegts. Ja nav bojāts redzes nervs un muskuļi un pāris stundu laikā veterinārārsts aci ievieto atpakaļ, iespējams, ka dzīvnieka redze būs glābta.
Ja aklums iestājies pamazām (piemēram, vecuma kataraktas dēļ) un suns paliek pazīstamajā vidē, viņš dzīvos tikpat pilnvērtīgu dzīvi kā agrāk, jutīsies drošs arī ārā, pie pavadiņas staigājot pa ierasto maršutu. Ja redze zudusi pēkšņi, jācenšas dzīvniekam mazināt stresu, ko izrasījusi pēkšņā tumsas iestāšanās. Sākumā suns jāvadā pie siksniņas arī dzīvoklī un ar viņu daudz jārunā mīļā balsī.
*LLU veterinārārste