Lai arī tas notika pirms laika - 10. novembrī Berlīnē, kur vārdi «nacionālisms» un «karš» izskan ar citu simbolisko un emocionālo satvaru, šķietami pabālais, par viduvējību dēvētais ES Padomes prezidents negaidīti izsauca viļņošanos daudzās Eiropas valstīs.
«Bailes no ienaidniekiem valda visā Eiropā - gan tās iekšienē, gan ārpus ES robežām. Bailes ir sastinguma avots, tās aptur centienus kaut ko sasniegt vai, kas ir pats sliktākais, rada ekonomisko protekcionismu Eiropā un visā pasaulē. Tie, kuri baidās zaudēt darbu un pārticību, galu galā paši rada tieši to, no kā tik ļoti cenšas izvairīties, - ekonomikas lejupeju,» uzskata H. van Rompejs. «Taču Eiropas Savienība dzimusi, lai sadarbotos, lai strādātu, balstoties uz savstarpējas solidaritātes principiem.»
Triju ES dalībvalstu kategoriskās, iekšpolitiski motivētās nostājas dēļ netika panākts kompromiss starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu, tāpēc joprojām nezinām, kad un kāds izskatīsies ES 2011. gada budžets.
Politikas analītiķis, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsvēra - van Rompeja runas jēga bija nepārprotama spiediena izdarīšana uz Vāciju, Franciju, un jo īpaši - Lielbritāniju, bet jēdziena «nacionālisms» vietā šajā kontekstā iederas «nacionālais protekcionisms», kurš ES ekonomikas iziešanai no krīzes tik tiešām varētu būt viens no lielākajiem draudiem.
Jautājumi ir uzdoti, un, lai kāds būtu konteksts, tie gaida atbildes. Vai nacionālisms ir jauns, pieaugošs drauds Eiropai? Vai tas ir pretstats eiropeiskajai identitātei? Cik liela ietekme uz ES ekonomikas atdzimšanu ir tās dalībvalstu ekonomiskajam protekcionismam? Diena aicināja izteikt savu viedokli vairākiem sabiedrības pētniekiem un uzņēmējiem.