«Tā ir liela uzdrošināšanās - uzņemties tik liela novada vadību šādos ekonomiskajos apstākļos un vēl kaut ko solīt,» saka Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante. Viņa vienīgā no rajona pašvaldību vadītājiem izlēmusi nekandidēt, jo domā, ka finansiālo grūtību dēļ neko nevarēs dot saviem vēlētājiem. Pārējie sadalījušies divās frontēs - pievienojušies Latvijas pašvaldību vadībā dominējošajai Tautas partijai (TP) un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS).
Jādod iespēja jaunajiem
«Šie ir divi senākie un stabilākie politiskie spēki Gulbenes novadā,» izvēli pamato ZZS saraksta līdere, Daukstu pagasta vadītāja Sandra Duļbinska, kura uzskata, ka tieši šīs divas partijas gūs lielāko vēlētāju atbalstu, jo spējušas piesaistīt kompetentus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Taču gulbenieši, iesaistoties vietējā portāla dzirkstele.lv sāktajā diskusijā par vēlēšanām, norāda, ka jādod iespēja sevi pierādīt jaunajiem politiskajiem spēkiem. Diezgan kategoriski sevi Gulbenē pieteikusi partija Sabiedrība citai politikai (SCP), virzot dažādu nozaru pārstāvošus jauniešus bez pieredzes pašvaldības darbā, kuru vidējais vecums ir 25 gadi. Norādot uz pašreizējās domes darba trūkumiem, SCP pārstāve uzņēmēja Sarmīte Zvirgzdiņa min niecīgo atbalstu vietējiem uzņēmējiem, uzpūstos štatus un neefektīvu resursu izmantošanu, kļūda bijusi siltumapgādes sistēmas nodošana privātuzņēmēju rokās, kas veicinājusi apkures tarifu divkāršu palielinājumu un mazinājusi pašvaldības iespēju ietekmēt šajā nozarē notiekošo. Gulbenes mērs Nikolajs Stepanovs (TP) uz šādiem jaunu politisko spēku pieteikumiem raugās skeptiski, piebilstot: «Jaunības maksimālisms ir labs, taču pašvaldības darbā jārisina jautājumi atbilstoši finansējumam un izvirzītajām prioritātēm. Tā ir bīstama tendence - nepārzinot darbu, pārmest neizdarības. Taču ir labi, ka jauni cilvēki izrāda interesi par darbu pašvaldībā, jaunas idejas un cits skatījums uz ierastām lietām ir būtisks.»
Nezaudēt saikni ar tautu
«Mēs jau pagājušajā gadā pieņēmām sāpīgu lēmumu slēgt Stradu skolu. Domāju, ka arī jaunajai domei būs rūpīgi jāizvērtē, kā tā ar esošo finansējumu varēs uzturēt visas tās pārziņā esošās iestādes - 22 skolas, deviņus bērnudārzus, 19 bibliotēkas, 15 kultūras namus,» piebilst A.Vīgante. Gulbenes novada apvienošanās projekta dati liecina, ka vienīgi Gulbene pati spēj izdzīvot ar savu budžetu, pārējās pašvaldības saņem atbalstu no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Vismaz pusei pagastu un arī Gulbenes rajonam kopumā ir negatīvs attīstības indekss, tomēr nevar teikt, ka pagasti nav attīstījušies.
Lielākie kapitālieguldījumi līdz šim veikti Stāmerienā, kur sakārtota ūdensapgādes sistēma, Tirzā, kur rekonstruēta skola un uzbūvēta sporta halle, daudz paveikts Gulbenē, Jaungulbenē un Strados. Liels ieguldījums infrastruktūras sakārtošanā bija 2,8 miljonu latu lielā valsts dotācija, ko Gulbenes rajona pašvaldības saņēma par apvienošanos novadā. Infrastruktūras sakārtošanas darbi vairākos pagastos un pašā Gulbenē turpināsies arī šogad un nākamajos gados, gan saņemot valsts investīcijas gandrīz divu miljonu latu apmērā, gan piesaistot vairākus miljonus latu Eiropas Savienības finansējuma. Taču «treknajos gados» radītais kopējais pašvaldību kredītu slogs, kas tuvojas sešiem miljoniem latu, jaunā novada attīstību krietni nobremzēs. «Šī būs jaunās novada domes gudrība - kā sabalansēt budžetu, lai varētu nomaksāt kredītus, spēt pildīt likumā noteiktās pašvaldības funkcijas un vēl kaut ko atlicināt dzīves kvalitātes uzlabošanai,» saka N.Stepanovs, kurš, neskatoties ne uz ko, ir gatavs uzņemties arī novada vadību. S.Duļbinska pauž, ka ilgs laiks arī paies, kamēr izveidos jauno novada administrāciju un pārvaldes sistēmu, kas arī varētu kavēt daudzu ieceru īstenošanu.
Nikolaja Stepanova skatījumā svarīgākās lietas, kurām būs jāpievērš lielāka uzmanība, ir sociālā palīdzība, izglītība un darbs ar jaunatni, kā arī visi iesāktie infrastruktūras sakārtošanas projekti, mēģinot dot iespēju tajos iesaistīties arī vietējiem uzņēmējiem, jo rajonā, kurā ir lielākais bezdarba līmenis (13,1%) Vidzemes reģionā, ļoti svarīgi maksimāli veicināt uzņēmējdarbības attīstību.
Uzņēmēja Vivita Pozņaka no Lizuma, kas darbojas arī vietējā tautskolā, norāda, ka lielāka uzmanība jāpievērš tieši uzņēmējdarbības un ražošanas veicināšanai novadā, jo tā ir visa pamatā - tas ir gan darbs cilvēkiem, gan nodokļi pašvaldības kasē. Uzņēmēja piebilst, ka, varai attālinoties no iedzīvotājiem, būtiski strādāt tā, lai novadā neveidojas nomales, un lielāks atbalsts jāvelta vietējām nevalstiskajām organizācijām, kas nākotnē varētu kļūt par būtisku atbalstu iedzīvotājiem, īpaši no novada centra attālākajās vietās. Jautāta, kādu viņa vēlētos redzēt jauno novada domi, uzņēmēja saka: «Svarīgi, lai šie cilvēki reāli pārzinātu lietas, par kurām lemj, un lai spētu līdzvērtīgi sabalansēt investīcijas pilsētas un lauku attīstībā.»