Valsts dome pieņēmusi likumu, kas paredz, ka jau no 2015. gada 1. janvāra firmām, kas darbojas internetā, jāuzglabā visa informācija par to izmantotājiem no Krievijas serveros, kas izvietoti Krievijas teritorijā, vēsta The Moscow Times. Sākotnēji jūlijā pieņemtais likums paredzēja šīs normas stāšanos spēkā 2016. gada septembrī, taču pēc valdības lūguma Valsts domes deputāti to mainīja, lai «pēc iespējas ātrāk nodrošinātu Krievijas pilsoņiem tiesības uz telekomunikāciju privātumu un privāto datu drošību».
Vieglāk ierobežot
Krievijas neatkarīgās interneta brīvības organizācijas RuBlacklist.net pārstāvis Artjoms Kozļuks izteicies, ka likuma formulējumi šīs prasības attiecina ne tikai uz tādiem sociālajiem tīkliem kā Twitter un Facebook, bet arī uz rezervāciju dienestiem - kā Booking.com un Skyscanner.net - un pat tirgotājiem - kā Amazon.com. «Šis likums seko vispārējai tendencei uz interneta stingrāku regulēšanu Krievijā. Tas ļaus varai viegli ietekmēt jebkuru kompāniju, kas darbojas internetā, jo vienkārši varēs atslēgt tās serverus, kas atbilstoši jaunajam likumam būs jāizvieto Krievijā.»
Savukārt Informācijas un kompjūteru tehnoloģijas industrijas asociācija atklātā vēstulē brīdinājusi, ka Krievijā vienkārši fiziski nav tādas infrastruktūras, kur varētu izvietot serverus ar pasaules firmu interneta mājaslapu izmantotāju no Krievijas personīgo informāciju, un trijos mēnešos šādu infrastruktūru izveidot nav iespējams pat teorētiski.
Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu komunikāciju sfēru uzraudzības dienests pagājušajā nedēļā jau nosūtījis brīdinājumu Facebook, Gmail un Twitter nekavējoties reģistrēties Krievijā kā informācijas izplatīšanas organizētājiem un izvietot datus par lietotājiem no Krievijas serveros, kas atrodas Krievijas teritorijā. Brīdinājuma neizpildes gadījumā tikšot izmantotas administratīvās piespiešanas metodes, raksta Izvestija. Laikraksts arī atgādina, ka saskaņā ar jūlijā spēkā stājušos likumu par blogeriem (daļa no pretterorisma likumu paketes) īpašā reģistrā jāreģistrējas visiem blogu rakstītājiem internetā, ja diennaktī viņu blogu lasītāju skaits pārsniedz trīs tūkstošus.
Sāka ar televīziju
Žurnāls Foreign Policy aizrāda, ka Krievijas aktivitātes Ukrainā atstājušas Kremļa uzbrukumu interneta brīvībām otrajā plānā. Līdz šim interneta vide Krievijā salīdzinājumā ar presi un televīziju bijusi relatīvi brīva. Atšķirībā no Ķīnas līdz šim nav pastāvējis «lielais Krievijas interneta mūris».
Viss sāka mainīties 2011.-2012. gadā, kad ar sociālajos tīklos organizētiem protestiem slavu ieguva blogeris Aleksejs Navaļnijs, kurš tagad kļuvis par apsūdzēto tik daudzās lietās, ka grūti tām visām izsekot. Kopš tā laika Krievijā ieviestas likuma normas, kas ļauj Tieslietu ministrijai bloķēt interneta lapas, ko tā uzskata par ekstremālām vai kaitīgām nepilngadīgajiem. Īpašā Krievijas melnajā sarakstā ievietoti 83 tūkstoši mājaslapu, lielākā daļa no tām Krievijas teritorijā bloķēta.
Aprīlī mediju forumā Sanktpēterburgā V. Putins apgalvoja, ka internets ir ASV spiegošanas dienesta - Centrālās izlūkošanas pārvaldes - attīstīts projekts, ko tā uzrauga un attīsta joprojām. Viņš arī brīdināja Krievijas iedzīvotājus no Google izmantošanas, jo visa informācija ejot caur serveriem ASV un tur tiekot kontrolēta. Citā reizē viņš internetu nosaucis par puspornogrāfiju.
«Putins sāka ar televīziju, tad ķērās klāt avīzēm. Pēc 2011. gada Bolotnajas protestiem tika piebeigti neatkarīgie mediji. VKontakte jau ir pārņēmuši Kremļa cilvēki. Ir tikai laika jautājums, kad viņi ķersies klāt Facebook un Twitter,» intervijā Foreign Policy saka Krievijas blogeris un žurnālists Oļegs Kašins.