Kremļa kontrolēto uzņēmumu aktīvu izpārdošana var radīt aizdomas Krievijas sabiedrībā, kurai svaigā atmiņā ir deviņdesmitajos gados notikušais necaurskatāmais privatizācijas process. Rezultātā daudzi vērtīgi valsts īpašumi nonāca dažu varai pietuvinātu cilvēku kontrolē.
Apsīkst naftas nauda
Krievijas ekonomika 2015. gadā piedzīvoja sāpīgu kritienu. Iekšzemes kopprodukts samazinājās par 3,7%, inflācija uzkāpa gandrīz līdz 13%, un nacionālās valūtas - rubļa - vērtība sasniedza rekordzemu atzīmi. Valsts ekonomiskās nedienas saistītas ar zemajām naftas cenām.
Krievijas budžets gadiem ilgi bijis atkarīgs no ieņēmumiem par naftas un gāzes eksportu. Līdz 2014. gadam vairāk nekā pusi no Krievijas federālā budžeta ieņēmumiem veidoja līdzekļi no pārdotajiem energoresursiem. Pērn zemo naftas cenu dēļ pārdotā nafta un gāze veidoja 43% no Krievijas budžeta ieņēmumiem.
Investīciju banka Sberbank CIB prognozē, ka šī daļa var samazināties zem 35%, ja jēlnaftas cena būs vidēji 30 dolāru par barelu. Šonedēļ jēlnaftas cena samazinājās līdz 34,5 dolāriem par barelu. Tas liks Krievijas valdībai pārskatīt 2016. gada budžetu, kas tika plānots, pieņemot, ka jēlnaftas vidējā cena būs 50 dolāru par barelu.
Pagājušajā mēnesī Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņoja, ka ministrijām nāksies samazināt izdevumus par 10%. Ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs šonedēļ atzina, ka Krievijas budžeta situācija ir kritiska, un mudināja atsākt privatizācijas procesu, lai valsts kasē ienāktu nauda.
«Ir jāapzinās, ka vairs nav uz ko gaidīt,» ministra teikto otrdien notikušajā valdības sanāksmē citē BBC. «Budžetam situācija ir kritiska. Tirgus vispārējie satricinājumi nedod pamatu sagaidīt jebkādu atlabšanu vai atjaunošanos.»
Piesauc oligarhus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien Kremlī tikās ar septiņu valsts kontrolēto uzņēmumu, tostarp naftas giganta Rosņeft, lidsabiedrības Aeroflot un Krievijas dzelzceļa, vadītājiem, lai apspriestu iespējamos privatizācijas plānus.
Tikšanās laikā V. Putins paziņoja, ka valsts aktīvu izpārdošanas procesā tikšot ievērota maksimāla atklātība. Viņš arī uzsvēra, ka stratēģiski nozīmīgu uzņēmumu kontrolpaketes arī pēc privatizācijas paliks valsts īpašumā. «Akcijas nedrīkst pārdot lēti, par puscenu,» vēl vienu svarīgu nosacījumu minēja Krievijas prezidents.
V. Putins piebilda, ka potenciālajiem investoriem jābūt reģistrētiem Krievijā, bet par darījumiem jānorēķinās ar līdzekļiem, kas nedrīkst būt aizgūti no Krievijas valstij piederošām kredītiestādēm.
A. Siluanovs cer, ka divu gadu laikā privatizācijas procesā valsts nopelnīs triljonu rubļu (11,6 miljardi eiro). Avoti Krievijas valdībā ziņu aģentūrai Reuters sacījuši, ka valsts aktīvu pārdošana, visticamāk, ienesīs no 500 līdz 800 miljardiem rubļu (5,8-9,3 miljardi eiro).
Eksperti uzskata, ka V. Putina izvirzītie noteikumi iespējamiem pircējiem ir pārlieku stingri un aizdomīgi.
«No vienas puses, nedrīkst pieteikties ārvalstu investori, no otras puses - nedrīkst piesaistīt naudu no valstij piederošajām bankām,» ekonomists Vladimirs Nazarovs sacīja BBC krievu redakcijai. «Nav pārāk saprotams, kas ir šie potenciālie pircēji un kāda ir viņu motivācija, ņemot vērā, ka netiks pārdotas kontrolpaketes.»
Maskavas Ekonomikas augstskolas Attīstības centra direktore Natālija Akindinova ir pārliecināta - ir risks, ka šī būs privatizācija «savējo» vidū. «Svarīgi, lai šie aktīvi nenonāktu īpašumā tiem, kuri jau tagad tos neefektīvi pārvalda. Mēs varam nojaust, ka viņi visi ir bagāti cilvēki, kuri tos var iegādāties,» norāda N. Akindinova.
Kāds vārdā nenosaukts investīciju baņķieris Reuters sacījis, ka pircēji varētu būt Kremlim lojāli oligarhi, kurus varot piespiest maksāt vairāk par aktīvu reālo tirgus cenu.