Sūdzību plūdi
Krievijas augstākā vadība tagad nolēmusi uzlabot attiecības ar ECT, tādēļ Kremlis devis mājienu Valsts domei, ka pienācis laiks ratificēt 14.protokolu. «Mēs balsosim par protokola ratifikāciju,» ceturtdien pavēstīja Valsts domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs. Krievija ir pēdējā no Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas vēl nav ratificējusi 14.protokolu. Tas nepieciešams, lai sāktu sen gaidītās ECT reformas.
Strasbūras tiesā darbojas 47 tiesneši - pa vienam no katras Eiropas Padomes dalībvalsts. Taču pēdējos gados viņi vairs netiek galā ar milzīgo sūdzību pieplūdumu. Pašlaik savu kārtu gaida ap 120 000 lietu. No lietas pieņemšanas izskatīšanai līdz sprieduma nolasīšanai parasti paiet seši gadi, informē BBC.
Strasbūras tiesai ļoti daudz darba sagādā tieši Krievijas pilsoņi, kas pārplūdinājuši tiesu ar savām sūdzībām. ECT mērķis ir aizstāvēt Eiropas valstu pilsoņus pret cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pastrādā valsts vara. Krievijas cilvēktiesību aizstāvji secina, ka ECT ir vienīgā patiesi neatkarīgā tiesu instance, kas pieejama Krievijas pilsoņiem, jo vietējās tiesas nereti ir korumpētas un atkarīgas no valdības lēmumiem. Krievija ieņem pirmo vietu Strasbūras tiesā pēc iesniegto prasību skaita no pilsoņiem, kas nav panākuši taisnību dzimtenē. No visām sūdzībām ap 28% nākušas no Krievijas.
Slimīga reakcija
ECT bieži vien pieņēmusi lēmumus, kas izraisījuši Krievijas valdības neapmierinātību, piemēram, daudzās lietās, kas saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā. Strasbūras tiesas nepiekāpība bija viens no iemesliem, kādēļ Krievijas parlaments 2006.gadā atteicās ratificēt 14.protokolu. Krievijas politiķi apgalvoja, ka piedāvātās reformas ir pretrunā Krievijas interesēm. Piemēram, iebildumus izraisīja noteikums, ka pilsoņu sūdzības izskatīs triju tiesnešu komiteja, kuras sastāvā var arī nebūt tiesneša no sūdzību iesniegušā pilsoņa valsts. Krievija uzskatīja, ka šāda tiesneša klātbūtne sūdzības izskatīšanā ir obligāta. Izskanēja arī iebildumi pret ECT iespējām veikt papildu izmeklēšanu un kontrolēt tiesas lēmumu izpildi.
B.Grizlovs apgalvo, ka sarunās ar Eiropas Padomes pārstāvjiem panākts kompromiss, kas palīdzējis atrisināt domstarpības. Piemēram, jautājumus, kas attiecas uz Krieviju, izskatīs ECT tiesnešu trijotne, kuras sastāvā būs arī tiesnesis no Krievijas. Maskava uzskata, ka tas palīdzēs cīnīties pret Strasbūras tiesas «politizāciju». Taču eksperti secina, ka Krievijas politiķi pārāk slimīgi uztver valdībai nelabvēlīgos ECT spriedumus. «Eiropas tiesas spriedums pret valsts valdību nozīmē spriedumu par labu šīs valsts pilsonim,» sarunā ar raidstaciju Svoboda uzsver Maskavas advokātu palātas prezidents Henrijs Rezņiks.