Dokumentā teikts, ka mūsu kontinentā ik dienu tiek nogalināti 40 cilvēki vecumā no 10 līdz 29 gadiem, bet ik gadu vardarbīgā ceļā mirst 15 000. 80% no upuriem ir vīrieši.
Šai vecuma grupai slepkavības ir trešais galvenais nāves cēlonis aiz satiksmes negadījumiem un pašnāvībām. 40% slepkavību tiek pastrādātas, izmantojot nazi vai citu asu priekšmetu. Pārējos gadījumos lietā likts ierocis vai žņaugšana.
No pētījumā aplūkotajām 53 valstīm visaugstākie jauniešu slepkavību rādītāji ir bijušajās PSRS valstīs, jo pirmajā desmitā pārstāvētas deviņas. No Baltijas valstīm visaugstākais rādītājs - 4,64 nogalinātie uz 10 000 iedzīvotāju - ir Igaunijā. Eiropā zemākais jauniešu slepkavību skaits ir Vācijā - 0,47.
Pētījuma autoru aprēķini liecina, ka 90% no jauniešu slepkavībām notiek valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tiek uzsvērts, ka tieši nabadzīgākie jaunieši ir pakļauti lielākam vardarbības riskam.
PVO uzskata, ka jauniešu vardarbībā nevar vainot vienīgi indivīdus, par to esot atbildīgi arī bioloģiski, sociāli, kulturāli un ekonomiski faktori. Vardarbības riska mazināšanā svarīga loma ir kvalitatīvai izglītībai un sociālajai politikai.